Atšķirības starp "Boētijs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Anīcijs Manlijs Severīns''' jeb '''Sv. Boētijs''' (''Anitius Manlius Torquatus Severinus'', ''St. Boethius'', ~480.-524.) – politiķis, filosofs [[Neoplatonisms|neoplatoniķis]], [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[svētais]], literatūrā dažkārt dēvēts par "pēdējo romieti". Dzimis ap 480. gadu [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], Romā, visai ietekmīgajā Anīciju dzimtā (tēvs, Anīcijs Flavijs Manlijs, bija Romas [[konsuls]] un [[prefekts]]). Pēc tēva nāves 482. gadā zēnu adoptēja senators Aurēlijs Memijs Simmahs, kura namā tas guva pamatizglītību. Tālāk izglītojies Atēnās. Veidojis veiksmīgu politisko karjeru: 510. gadā kļuvis [[konsuls]], bet 522. gadā iecelts par "visu [[Maģistrāts|maģistrātu]] maģistru" un [[Ostgotu valsts|ostgotu]] [[Monarhs|valdnieka]] Teodoriha padomnieku. Par savu mērķi izvirzīja [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] mantojuma saglābšanu, ko veica gan pats - tulkojot un komentējot, - gan kopā ar savu draugu [[Kanclers|kancleru]] [[Kasiodors Magns Aurelijs Senators|Kasiodoru]] (~487.~575.) cenšoties atjaunot skolas, atbalstot izglītoties vēlošus cilvēkus. 523. gadā tika apsūdzēts valsts nodevībā, ieslodzīts un 524. gadā Pavijā sodīts ar nāvi. Kanonizēts par [[Svētais|svēto]] 1883. gada 15. decembrī. Ideju ziņā formāli neoplatoniķis, bet faktiski eklektiķis, kam raksturīga tendence uz eksaktajām zinātnēm, bet morāles sfērā - [[stoicisms]]. Tulkoja un interpretēja [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] darbus par loģiku (vairāki viņa tulkojumi tiek uzskatīti par viltojumiem), kā arī [[Porfirijs|Porfirija]] "Ievadu Aristoteļa kategorijās", [[Eiklids|Eiklidu]], [[Nīkomahs|Nīkomaha]] "Aritmētikas pamatus". Viņa darbi dominēja agro viduslaiku intelektuālajā vidē, to ļoti ietekmējot, pirms citus antīko filosofu darbus nesāka tulkot un skaidrot arābu un ebreju domātāji. Viņa darbi par loģiku tika izmantoti gandrīz kā vienīgā mācību literatūra visus agros viduslaikus, kas visai bieži ļauj Boētiju dēvēt par [[sholastika]]s pamatlicēju. Pirms nāves, jau ieslodzījumā sarakstījis traktātu "Filosofa mierinājums" (''De consolatione philosophiae''), kas ar savu saturu un pasniegšanas veidu kā patiess šedevrs atstāja milzu iespaidu uz visu turpmāko filosofiju Rietumeiropā.
+
'''Anīcijs Manlijs Severīns''' jeb '''Sv. Boētijs''' (''Anitius Manlius Torquatus Severinus'', ''St. Boethius'', ~480.-524.) – politiķis, filosofs [[Neoplatonisms|neoplatoniķis]], [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[svētais]], literatūrā dažkārt dēvēts par "pēdējo romieti". Dzimis ap 480. gadu [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], Romā, visai ietekmīgajā Anīciju dzimtā (tēvs, Anīcijs Flavijs Manlijs, bija Romas [[konsuls]] un [[prefekts]]). Pēc tēva nāves 482. gadā zēnu adoptēja senators Aurēlijs Memijs Simmahs, kura namā tas guva pamatizglītību. Tālāk izglītojies Atēnās. Veidojis veiksmīgu politisko karjeru: 510. gadā kļuvis [[konsuls]], bet 522. gadā iecelts par "visu [[Maģistrāts|maģistrātu]] maģistru" un [[Ostgotu valsts|ostgotu]] [[Monarhs|valdnieka]] Teodoriha padomnieku. Par savu mērķi izvirzīja [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] mantojuma saglābšanu, ko veica gan pats - tulkojot un komentējot, - gan kopā ar savu draugu [[Kanclers|kancleru]] [[Kasiodors|Kasiodoru]] (~487.~575.) cenšoties atjaunot skolas, atbalstot izglītoties vēlošus cilvēkus. 523. gadā tika apsūdzēts valsts nodevībā, ieslodzīts un 524. gadā Pavijā sodīts ar nāvi. Kanonizēts par [[Svētais|svēto]] 1883. gada 15. decembrī. Ideju ziņā formāli neoplatoniķis, bet faktiski eklektiķis, kam raksturīga tendence uz eksaktajām zinātnēm, bet morāles sfērā - [[stoicisms]]. Tulkoja un interpretēja [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] darbus par loģiku (vairāki viņa tulkojumi tiek uzskatīti par viltojumiem), kā arī [[Porfirijs|Porfirija]] "Ievadu Aristoteļa kategorijās", [[Eiklids|Eiklidu]], [[Nīkomahs|Nīkomaha]] "Aritmētikas pamatus". Viņa darbi dominēja agro viduslaiku intelektuālajā vidē, to ļoti ietekmējot, pirms citus antīko filosofu darbus nesāka tulkot un skaidrot arābu un ebreju domātāji. Viņa darbi par loģiku tika izmantoti gandrīz kā vienīgā mācību literatūra visus agros viduslaikus, kas visai bieži ļauj Boētiju dēvēt par [[sholastika]]s pamatlicēju. Pirms nāves, jau ieslodzījumā sarakstījis traktātu "Filosofa mierinājums" (''De consolatione philosophiae''), kas ar savu saturu un pasniegšanas veidu kā patiess šedevrs atstāja milzu iespaidu uz visu turpmāko filosofiju Rietumeiropā.
  
 
'''Darbi:'''
 
'''Darbi:'''

Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. decembris, plkst. 13.50

Anīcijs Manlijs Severīns jeb Sv. Boētijs (Anitius Manlius Torquatus Severinus, St. Boethius, ~480.-524.) – politiķis, filosofs neoplatoniķis, Romas Katoļu Baznīcas svētais, literatūrā dažkārt dēvēts par "pēdējo romieti". Dzimis ap 480. gadu Rietumromas impērijā, Romā, visai ietekmīgajā Anīciju dzimtā (tēvs, Anīcijs Flavijs Manlijs, bija Romas konsuls un prefekts). Pēc tēva nāves 482. gadā zēnu adoptēja senators Aurēlijs Memijs Simmahs, kura namā tas guva pamatizglītību. Tālāk izglītojies Atēnās. Veidojis veiksmīgu politisko karjeru: 510. gadā kļuvis konsuls, bet 522. gadā iecelts par "visu maģistrātu maģistru" un ostgotu valdnieka Teodoriha padomnieku. Par savu mērķi izvirzīja antīkās filosofijas mantojuma saglābšanu, ko veica gan pats - tulkojot un komentējot, - gan kopā ar savu draugu kancleru Kasiodoru (~487.~575.) cenšoties atjaunot skolas, atbalstot izglītoties vēlošus cilvēkus. 523. gadā tika apsūdzēts valsts nodevībā, ieslodzīts un 524. gadā Pavijā sodīts ar nāvi. Kanonizēts par svēto 1883. gada 15. decembrī. Ideju ziņā formāli neoplatoniķis, bet faktiski eklektiķis, kam raksturīga tendence uz eksaktajām zinātnēm, bet morāles sfērā - stoicisms. Tulkoja un interpretēja Aristoteļa darbus par loģiku (vairāki viņa tulkojumi tiek uzskatīti par viltojumiem), kā arī Porfirija "Ievadu Aristoteļa kategorijās", Eiklidu, Nīkomaha "Aritmētikas pamatus". Viņa darbi dominēja agro viduslaiku intelektuālajā vidē, to ļoti ietekmējot, pirms citus antīko filosofu darbus nesāka tulkot un skaidrot arābu un ebreju domātāji. Viņa darbi par loģiku tika izmantoti gandrīz kā vienīgā mācību literatūra visus agros viduslaikus, kas visai bieži ļauj Boētiju dēvēt par sholastikas pamatlicēju. Pirms nāves, jau ieslodzījumā sarakstījis traktātu "Filosofa mierinājums" (De consolatione philosophiae), kas ar savu saturu un pasniegšanas veidu kā patiess šedevrs atstāja milzu iespaidu uz visu turpmāko filosofiju Rietumeiropā.

Darbi:

  • De syllogisme categorico
  • De syllogismo hypothetico
  • De definitione
  • De differentiis topicis
  • De musica
  • De consolatione philosophiae

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 52. lpp.
  • Narkevičs E. Par vēstulēm. // Rīgas Laiks. Nr.5 2003, maijs 6.-7.lpp. ISSN 1407-1622
  • Bergstedt C.F. De vita et scriptis Boethii. - Upsalae, 1842
  • Freitag. Consolatio philosophiae. - Riga, 1794
  • Boethius. Trost der Philosophie. - Munchen, 1981
  • A.M.S.Boethius. Funf Bucher uber die Musik aus der lateinischen in die deutsche Sprache ubertragen und mit besonderer Berucksich. - Leipzig, 1872.
  • Boethius. Die Trostungen der Philosophie. - Leipzig, 1930
  • J.Gruber. Kommentar zu Boethius "De Consolanione Philosophiae". - Berlin/New York, 1978
  • Cooper L. A concordance to Boethius. The five theological tractates and the consolation of philosophy. - Mass, Cambridge, 1928
  • E.Stumpf. Boethius' De topicis differentes. - Ithaca (N.Y.), 1978
  • Boethius. De consolationt philosophiae. / transl. by J.Walton, ed. by M.Science. - London, 1927
  • Boethius. The consolation of philosophy. - New York, 1962
  • Barrett H.M. Boethius. Some espects of his times and work. - Cambridge, 1940
  • Boethius. His life, thought and anfluence. / Ed. by M.Gibson. - Oxford, 1981
  • E.Reiss. Boethius. - Boston, 1982
  • Lane Cooper. A Concordance of Boethius. The Five Theological Tractates and the Consolation of Philosophy. - Mass, Cambridge, 1928
  • Boethius. His Life, Thought and Influence. / Margaret Gibson Ed. - Blackwell, Oxford, 1981, ISBN 0-631-11141-7
  • Eleonore Stump. Dialectic and its Place in the Development of Medieval Logic. - Cornell University Press, Ithaca (N.Y.), 1989, ISBN 0-8014-2036-9
  • John Marenbon. Boethius. - Oxford University Press, Oxford, 2003, ISBN 0-19-513407-9
  • Michael Bernhard. Wortkonkordanz zu Anicius Manlius Severinus Boethius, "De institutione musica". - München, 1979, ISBN 3-7696-9994-7
  • Boethius. / Manfred Fuhrmann, Joachim Gruber (Hrsg.) - Wiss. Buchgesellschaft, Darmstadt, 1984, ISBN 3-534-07059-3
  • Anja Heilmann. Boethius' Musiktheorie und das Quadrivium. Eine Einführung in den neuplatonischen Hintergrund von „De institutione musica“. - Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen, 2007, ISBN 978-3-525-25268-0
  • Boethius in the Middle Ages. Latin and vernacular traditions of the Consolatio Philosophiae. / Maarten J.F.M. Hoenen und Lodi Nauta (Hrsg.) - Brill, Leiden, 1997, ISBN 90-04-10831-9
  • Richard Lösch. Severinus Boëthius. Trost der Philosophie. Vermächtnis und Verhängnis eines Philosophen. - Fischer, Frankfurt, 1998, ISBN 3-89501-650-0
  • Volker Schmidt-Kohl. Die neuplatonische Seelenlehre in der Consolatio Philosophiae des Boethius. - Hain, Meisenheim, 1965
  • Gangolf Schrimpf. Die Axiomenschrift des Boethius (De hebdomadibus) als philosophisches Lehrbuch des Mittelalters. - Brill, Leiden, 1966
  • Боэтий. Утешение философией. / Памятники средневековой латинской литературы IV-IХ веков. - Москва, 1970, с.134-146.
  • Боэтий. Из "Утешение философией". / Поздняя латинская поэзия. - Москва, 1982, с. 603-606.
  • Средневековье в свидетельствах современников. - Москва, 1984 (Вступительная статья о Боэции В.И.Уколовой, "Об утешении философией", перевод и комментарии В.И.Уколовой, перевод стихов М.Н.Цетлина, "Комментарий к введению Порфирия", перевод и комментарий Т.Ю.Бородай).
  • Кудрявцев П.Н. Судьбы Италии от падения Западной Римской империи до восстановления ее Карлом Великим. - Москва, 1850 (на с.44-49 о политической стороне того, что автор называет "заговором римлян")
  • Удальцова З.В. Италия и Византия в VI веке. - Москва, 1959 ( на с.221-235 о политической обстановке деятельности Симмаха и Боэция)
  • Уколова В.И. Методологические проблемы изучения генезиса западно- европейской средневековой культуры. / Методологические и и философские проблемы истории. - Новосибирск, 1983
  • Голенищев-Кутузов И.Н. Средневековая латинская литература Италии - Москва, 1972, с.102-112.
  • Майоров Г.Г. Формирование средневековой философии. - Москва, 1979, с.356-394.
  • Майоров Г.Г. Северин Боэций и его роль в западноевропейской истории. // Вопр. философии, 1981, #4.
  • Уколова В.И. Боэций и его время (к истории западноевропейской образованности в эпоху раннего средневековья). - АКД. Москва, 1970.
  • Уколова В.И. Мировоззрение Блэция и античная традиция.// Вестник древней истории, 1981, #3, с.76-86.
  • Мачавариани. Философское мировоззрение Боэция. - АКД. Тбилиси, 1984
  • Уколова В.И. Боэций и его трактат "Об утешении философией" (определение задач философии и учение о познании). / Бахрушинские чтения Новосибирск, 1971, вып.3, с.36-45.
  • Уколова В.И. Человек, время, судьба в трактате Боэция "Об утешении философией". / Средние века, вып.37, с.9-27.
  • Богодарова. Чосер и Боэций (к вопросу о формировании этических воззрений поэта). / Взаимосвязь социальных отношений и идеологии в средневековой Европе. - Москва, 1983, с.203-221.
  • Уколова В.И. Боэций и формирование системы квадривиума (к истории начального этапа средневекового образования) / Сборник научных работ аспирантов исторического факультета. - Москва, 1970
  • Уколова В.И. Из истории эстетических учений раннего средневековья.(Эстетические взгляды Боэция). / Европа в средние века. - Москва, 1972, с.277-293.
  • Boethius. O pcieszeniu jakie daje filosofia. - Warszawa, 1962

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Boētijs&oldid=35628"