Atšķirības starp "Sāgas" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sāgas''' (burt. "teikas") - viduslaikos Ziemeļeiropas tautu - skandināvu un īru - mutvārdu historiogrāfija, veltīta ievērojamiem notikumiem un varoņiem pagātnē, vienotas noteiktā prozas formā un pēc tam runātas (pierakstīt tās sāka tikai XII gs. vidū) godos un tautas saietos. | + | '''Sāgas''' (burt. "teikas") - viduslaikos Ziemeļeiropas tautu - skandināvu un īru - mutvārdu historiogrāfija, veltīta ievērojamiem notikumiem un varoņiem pagātnē, vienotas noteiktā prozas formā un pēc tam runātas (pierakstīt tās sāka tikai XII gs. vidū) godos un tautas saietos. Pakāpeniski izstūma no aprites pirms tam dominējošās ziemeļnieku [[Skalds|skaldu]] dziesmas, kas bija dzeja ar vēstures motīviem. |
Nozīmīgāko vietu žanrā ieņem skandināvu sāgas. | Nozīmīgāko vietu žanrā ieņem skandināvu sāgas. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 20. decembris, plkst. 13.00
Sāgas (burt. "teikas") - viduslaikos Ziemeļeiropas tautu - skandināvu un īru - mutvārdu historiogrāfija, veltīta ievērojamiem notikumiem un varoņiem pagātnē, vienotas noteiktā prozas formā un pēc tam runātas (pierakstīt tās sāka tikai XII gs. vidū) godos un tautas saietos. Pakāpeniski izstūma no aprites pirms tam dominējošās ziemeļnieku skaldu dziesmas, kas bija dzeja ar vēstures motīviem.
Nozīmīgāko vietu žanrā ieņem skandināvu sāgas.
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 8.-11. lpp.
- Īru sāgas un pasakas. - Zinātne: Rīga, 1985. - 211 lpp.
