Atšķirības starp "Pirmās Ziemassvētku kaujas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''1916. gada Ziemassvētku kaujas''' - [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] ietvaros notikusi kājnieku lielkauja laikā no no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila) dienvidos no Babītes ezera, mūsdienu Latvijas teritorijā, kurās Krievijas impērijas 12. armijas 1. un 2. [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] brigādes | + | '''1916. gada Ziemassvētku kaujas''' - [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] ietvaros notikusi kājnieku lielkauja laikā no no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila) dienvidos no Babītes ezera, mūsdienu Latvijas teritorijā, kurās Krievijas impērijas 12. armijas 1. un 2. [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] brigādes, uz brīdi pārrāva vācu aizsardzības līniju un ieņēma placdarmu, ko ar milzu zaudējumiem noturēja. |
12. armijas "Mītavas operācijas" mērķis bija negaidot (bez artilērijas sagatavošanas uguns) pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei un tālāk attīstīt uzbrukumu Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā. Šim nolūkam visā uzbrukuma frontē Krievijas armija savilka spēkus, nodrošinot gandrīz trīskāršu dzīvā spēka pārsvaru, bet Tīreļpurva sektorā (apt. 12 km garš frontes posms) pat seškārtīgs pārsvars: kopā gandrīz 100 000 Krievijas armijas karavīru pret 20 000 Vācijas armijas karavīriem. Uzbrukumam bija jānotiek 8 vietās, no kurām 2 pārrāvumus vajadzēja īstenot latviešu strēlnieku [[Pulks|pulkiem]], kas [[divīzija]]s sastāvā tika sadalīti divās [[Brigāde|brigādēs]]: 1. brigādei vajadzēja uzbrukt Mangaļu nocietinājumu dienvidaustrumu pusei, bet 2. brigādei vajadzēja uzbrukt Tīreļpurva rajonā starp Ložmetējkalnu un Mangaļu mājām. Pārējos uzbrukumus bija paredzēts veikt Sibīrijas strēlnieku vienībām. 1916. gada 23. decembrī (1917. gada 5. janvāris p.j.st.) rītā plkst. 5:00 Krievijas armijas vienības pa iepriekš sapieru sagatavotām ejām dzeloņstiepļu aizžogojumos devās uzbrukumā, pārraujot fronti 3 vietās (uzdevumu izpildīja 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un abas latviešu strēlnieku brigādes). Veiksmīgā pretuzbrukumā vācu daļas atsvieda atpakaļ sibīriešus, likvidē∆ot pārrāvumu un visai ātri atjaunojot agrāko situāciju. | 12. armijas "Mītavas operācijas" mērķis bija negaidot (bez artilērijas sagatavošanas uguns) pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei un tālāk attīstīt uzbrukumu Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā. Šim nolūkam visā uzbrukuma frontē Krievijas armija savilka spēkus, nodrošinot gandrīz trīskāršu dzīvā spēka pārsvaru, bet Tīreļpurva sektorā (apt. 12 km garš frontes posms) pat seškārtīgs pārsvars: kopā gandrīz 100 000 Krievijas armijas karavīru pret 20 000 Vācijas armijas karavīriem. Uzbrukumam bija jānotiek 8 vietās, no kurām 2 pārrāvumus vajadzēja īstenot latviešu strēlnieku [[Pulks|pulkiem]], kas [[divīzija]]s sastāvā tika sadalīti divās [[Brigāde|brigādēs]]: 1. brigādei vajadzēja uzbrukt Mangaļu nocietinājumu dienvidaustrumu pusei, bet 2. brigādei vajadzēja uzbrukt Tīreļpurva rajonā starp Ložmetējkalnu un Mangaļu mājām. Pārējos uzbrukumus bija paredzēts veikt Sibīrijas strēlnieku vienībām. 1916. gada 23. decembrī (1917. gada 5. janvāris p.j.st.) rītā plkst. 5:00 Krievijas armijas vienības pa iepriekš sapieru sagatavotām ejām dzeloņstiepļu aizžogojumos devās uzbrukumā, pārraujot fronti 3 vietās (uzdevumu izpildīja 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un abas latviešu strēlnieku brigādes). Veiksmīgā pretuzbrukumā vācu daļas atsvieda atpakaļ sibīriešus, likvidē∆ot pārrāvumu un visai ātri atjaunojot agrāko situāciju. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. janvāris, plkst. 16.35
1916. gada Ziemassvētku kaujas - 1. Pasaules kara ietvaros notikusi kājnieku lielkauja laikā no no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila) dienvidos no Babītes ezera, mūsdienu Latvijas teritorijā, kurās Krievijas impērijas 12. armijas 1. un 2. latviešu strēlnieku brigādes, uz brīdi pārrāva vācu aizsardzības līniju un ieņēma placdarmu, ko ar milzu zaudējumiem noturēja.
12. armijas "Mītavas operācijas" mērķis bija negaidot (bez artilērijas sagatavošanas uguns) pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei un tālāk attīstīt uzbrukumu Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā. Šim nolūkam visā uzbrukuma frontē Krievijas armija savilka spēkus, nodrošinot gandrīz trīskāršu dzīvā spēka pārsvaru, bet Tīreļpurva sektorā (apt. 12 km garš frontes posms) pat seškārtīgs pārsvars: kopā gandrīz 100 000 Krievijas armijas karavīru pret 20 000 Vācijas armijas karavīriem. Uzbrukumam bija jānotiek 8 vietās, no kurām 2 pārrāvumus vajadzēja īstenot latviešu strēlnieku pulkiem, kas divīzijas sastāvā tika sadalīti divās brigādēs: 1. brigādei vajadzēja uzbrukt Mangaļu nocietinājumu dienvidaustrumu pusei, bet 2. brigādei vajadzēja uzbrukt Tīreļpurva rajonā starp Ložmetējkalnu un Mangaļu mājām. Pārējos uzbrukumus bija paredzēts veikt Sibīrijas strēlnieku vienībām. 1916. gada 23. decembrī (1917. gada 5. janvāris p.j.st.) rītā plkst. 5:00 Krievijas armijas vienības pa iepriekš sapieru sagatavotām ejām dzeloņstiepļu aizžogojumos devās uzbrukumā, pārraujot fronti 3 vietās (uzdevumu izpildīja 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un abas latviešu strēlnieku brigādes). Veiksmīgā pretuzbrukumā vācu daļas atsvieda atpakaļ sibīriešus, likvidē∆ot pārrāvumu un visai ātri atjaunojot agrāko situāciju.
Skat. arī Ziemassvētku kaujas
