Atšķirības starp "Idrīsi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Al Idrīsi''' jeb '''Abu Abdallahs ibn Muhameds Idrīsi''' (ar. أبو عبد الله محمد بن محمد بن عبد الله بن إدريس الإدريسي - ''Abū ʿAbd Allāh Muḥammad ibn Muḥammad ibn ʿAbd Allāh ibn Idrīs al-Idrīsī''; 1100.-1165.) - zinātnieks, ģeogrāfs un kartogrāfs. | '''Al Idrīsi''' jeb '''Abu Abdallahs ibn Muhameds Idrīsi''' (ar. أبو عبد الله محمد بن محمد بن عبد الله بن إدريس الإدريسي - ''Abū ʿAbd Allāh Muḥammad ibn Muḥammad ibn ʿAbd Allāh ibn Idrīs al-Idrīsī''; 1100.-1165.) - zinātnieks, ģeogrāfs un kartogrāfs. | ||
| − | Dzimis ap 1100. gadu Setā, Ziemeļāfrikā (mūsd. Maroka). Izglītojies Kordovas [[Universitāte|universitātē]]. Apceļojis Ēģipti, [[Levante|Levanti]], [[Mazāzija|Mazāziju]], [[Bizantija|Bizantiju]], kā arī rietumos [[Francijas karaliste|Franciju]] un [[Anglijas karaliste|Angliju]]. No 1138. gada kalpoja [[Sicīlijas karaliste]]s karaļa Rožē II (1130.-1154.) galmā Palermo, kur karaļa uzdevumā sarakstījis savu galveno darbu, pasaules ģeogrāfijas apskatu "Nuzhat al-muštak fi-htirak al-afak" (''Pēc pasaules apceļošanas izslāpušā stāsti'') jeb "Rožē Kodeksu" (ar. "Al-Kitab ar-Ružari", lat. ''Tabula Rogeriana'', 1154.), izmantojot savu daudzo ceļojumu pieredzi, kā arī citu ceļotāju liecības. Šajā darbā un Al Idrīsi sastādītajās kartēs sastopami arī vietvārdi kurus pieņemts saistīt ar Baltijas jūras reģionu, piemēram, zviedru valodnieks Rihards Ekblūms (1874.- | + | Dzimis ap 1100. gadu Setā, Ziemeļāfrikā (mūsd. Maroka). Izglītojies Kordovas [[Universitāte|universitātē]]. Apceļojis Ēģipti, [[Levante|Levanti]], [[Mazāzija|Mazāziju]], [[Bizantija|Bizantiju]], kā arī rietumos [[Francijas karaliste|Franciju]] un [[Anglijas karaliste|Angliju]]. No 1138. gada kalpoja [[Sicīlijas karaliste]]s karaļa Rožē II (1130.-1154.) galmā Palermo, kur karaļa uzdevumā sarakstījis savu galveno darbu, pasaules ģeogrāfijas apskatu "Nuzhat al-muštak fi-htirak al-afak" (''Pēc pasaules apceļošanas izslāpušā stāsti'') jeb "Rožē Kodeksu" (ar. "Al-Kitab ar-Ružari", lat. ''Tabula Rogeriana'', 1154.), izmantojot savu daudzo ceļojumu pieredzi, kā arī citu ceļotāju liecības. Šajā darbā un Al Idrīsi sastādītajās kartēs sastopami arī vietvārdi kurus pieņemts saistīt ar Baltijas jūras reģionu, piemēram, zviedru valodnieks Rihards Ekblūms (''Richard Ekblom'', 1874.-1959.) 1931. gadā identificēja virkni šādu vietvārdu: ''Medsūn'' - Mežotne, ''Sūna'' - Alsunga, ''Kalewany'' - Tallina, ''Parun'' - Pērnava u.c. Sarakstījis arī karalim Gijomam I (1154.-1166.) veltītu ģeogrāfijas pētījumu "Raud al-uns va nuzhat an-nafs" (''Prieka dārzs dvēselei''), kas saglabājies dažos citātos, kā arī rakstījis diezgan labu dzeju. Pēc Rožē II nāves atgriezies dzimtenē, kur miris ap 1165. gadu. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 31. janvāris, plkst. 09.42
Al Idrīsi jeb Abu Abdallahs ibn Muhameds Idrīsi (ar. أبو عبد الله محمد بن محمد بن عبد الله بن إدريس الإدريسي - Abū ʿAbd Allāh Muḥammad ibn Muḥammad ibn ʿAbd Allāh ibn Idrīs al-Idrīsī; 1100.-1165.) - zinātnieks, ģeogrāfs un kartogrāfs.
Dzimis ap 1100. gadu Setā, Ziemeļāfrikā (mūsd. Maroka). Izglītojies Kordovas universitātē. Apceļojis Ēģipti, Levanti, Mazāziju, Bizantiju, kā arī rietumos Franciju un Angliju. No 1138. gada kalpoja Sicīlijas karalistes karaļa Rožē II (1130.-1154.) galmā Palermo, kur karaļa uzdevumā sarakstījis savu galveno darbu, pasaules ģeogrāfijas apskatu "Nuzhat al-muštak fi-htirak al-afak" (Pēc pasaules apceļošanas izslāpušā stāsti) jeb "Rožē Kodeksu" (ar. "Al-Kitab ar-Ružari", lat. Tabula Rogeriana, 1154.), izmantojot savu daudzo ceļojumu pieredzi, kā arī citu ceļotāju liecības. Šajā darbā un Al Idrīsi sastādītajās kartēs sastopami arī vietvārdi kurus pieņemts saistīt ar Baltijas jūras reģionu, piemēram, zviedru valodnieks Rihards Ekblūms (Richard Ekblom, 1874.-1959.) 1931. gadā identificēja virkni šādu vietvārdu: Medsūn - Mežotne, Sūna - Alsunga, Kalewany - Tallina, Parun - Pērnava u.c. Sarakstījis arī karalim Gijomam I (1154.-1166.) veltītu ģeogrāfijas pētījumu "Raud al-uns va nuzhat an-nafs" (Prieka dārzs dvēselei), kas saglabājies dažos citātos, kā arī rakstījis diezgan labu dzeju. Pēc Rožē II nāves atgriezies dzimtenē, kur miris ap 1165. gadu.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 19. lpp.
