Atšķirības starp "Ikta" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Ikta''' (burt. "piešķīrums") - zemes īpašuma forma Centrālāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs, analogs [[Benefīcijs|benefīcijam]] Rietumeiropā. Avotos pieminēta jau VII gs., taču izplatās VIII-X gs., Abasīdu laikā. No IX gs. par iktu sāka dēvēt arī [[Kalifs|kalifa]] piešķirtās vietvaldības tiesības [[Emīrs|emīriem]], t.i. valdījums ar militāro tiesu un saimniecisko (tiesības iekasēt nodokļus u.tml.) varu. Juridiski tās bija kroņa zemes, taču praktiski sākot ar IX gs. sāka pārvērsties par [[Lēnis|lēni]]. Atšķirībā no kroņa zemēm, kuras pārvaldīja kalifa ierēdņi, iktu pārvaldīja vasalis (mukta). Iktas zemes ievērojami paplašinājās Seldžuku valstī (XI-XII gs.) un Mongoļu impērijas Hulagīdu daļā (XIII-XIV gs.) - Irānā, Azerbaidžānā, Centrālāzijā, - kur bez nodokļu imunitātes iktu saņēmušie kopš XIV gs. vidus ieguva arī administratīvo un tiesu imunitāti. Ēģiptē iktas zemes izplatījās Ajubīdu laikā (XII-XIII gs.) un [[Mameluki|mameluku laikā (XIII-XVI gs.), saglabājoties kā zemes valdījuma forma līdz pat XIX gs. Zināma arī Deli sultanātā un Lielo Mogolu impērijā (džagira).
+
'''Ikta''' (burt. "piešķīrums") - zemes īpašuma forma Centrālāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs, analogs [[Benefīcijs|benefīcijam]] Rietumeiropā. Avotos pieminēta jau VII gs., taču izplatās VIII-X gs., Abasīdu laikā. No IX gs. par iktu sāka dēvēt arī [[Kalifs|kalifa]] piešķirtās vietvaldības tiesības [[Emīrs|emīriem]], t.i. valdījums ar militāro tiesu un saimniecisko (tiesības iekasēt nodokļus u.tml.) varu. Juridiski tās bija kroņa zemes, taču praktiski sākot ar IX gs. sāka pārvērsties par [[Lēnis|lēni]]. Atšķirībā no kroņa zemēm, kuras pārvaldīja kalifa ierēdņi, iktu pārvaldīja mukta ([[vasalis]]). Iktas zemes ievērojami paplašinājās Seldžuku valstī (XI-XII gs.) un [[Mongoļu impērija]]s Hulagīdu daļā (XIII-XIV gs.) - Irānā, Azerbaidžānā, Centrālāzijā, - kur bez nodokļu imunitātes iktu saņēmušie kopš XIV gs. vidus ieguva arī administratīvo un tiesu imunitāti. Ēģiptē iktas zemes izplatījās Ajubīdu laikā (XII-XIII gs.) un [[Mameluki|mameluku laikā (XIII-XVI gs.), saglabājoties kā zemes valdījuma forma līdz pat XIX gs. Zināma arī [[Deli sultanāts|Deli sultanātā]] un [[Mogolu impērija|Lielo Mogolu impērijā]] (džagira).
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. februāris, plkst. 11.27

Ikta (burt. "piešķīrums") - zemes īpašuma forma Centrālāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs, analogs benefīcijam Rietumeiropā. Avotos pieminēta jau VII gs., taču izplatās VIII-X gs., Abasīdu laikā. No IX gs. par iktu sāka dēvēt arī kalifa piešķirtās vietvaldības tiesības emīriem, t.i. valdījums ar militāro tiesu un saimniecisko (tiesības iekasēt nodokļus u.tml.) varu. Juridiski tās bija kroņa zemes, taču praktiski sākot ar IX gs. sāka pārvērsties par lēni. Atšķirībā no kroņa zemēm, kuras pārvaldīja kalifa ierēdņi, iktu pārvaldīja mukta (vasalis). Iktas zemes ievērojami paplašinājās Seldžuku valstī (XI-XII gs.) un Mongoļu impērijas Hulagīdu daļā (XIII-XIV gs.) - Irānā, Azerbaidžānā, Centrālāzijā, - kur bez nodokļu imunitātes iktu saņēmušie kopš XIV gs. vidus ieguva arī administratīvo un tiesu imunitāti. Ēģiptē iktas zemes izplatījās Ajubīdu laikā (XII-XIII gs.) un [[Mameluki|mameluku laikā (XIII-XVI gs.), saglabājoties kā zemes valdījuma forma līdz pat XIX gs. Zināma arī Deli sultanātā un Lielo Mogolu impērijā (džagira).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225. lpp.
  • Richard A. Debs. Islamic Law and Civil Code: The Law of Property in Egypt. - Columbia University Press, 2010. ISBN 978-0-231-15044-6
  • Шайхова А. Юридические документы как источник по истории социально-экономических (преимущественно аграрных) отношений в Хивинском ханстве в XIX - начале XX века. Дис. ... канд. ист. наук - Ташкент, 1989

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ikta&oldid=36510"