Atšķirības starp "Zemnieku tiesības" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Zemnieku tiesības''' - zemnieku [[kārta]]s tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (''Rechtfinder''). | '''Zemnieku tiesības''' - zemnieku [[kārta]]s tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (''Rechtfinder''). | ||
| − | Senākās [[Livonija]]s zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs. - izķir [[latgaļu zemnieku tiesības]], [[lībiešu un igauņu zemnieku tiesības]], [[Kuršu zemnieku tiesības|kuršu un zemgaļu zemnieku tiersības]], - un laika gaitā papildinātas (katrs jauns [[mestrs]] vai [[arhibīskaps]] tās no jauna apstiprināja, kā arī papildināja). | + | Senākās [[Livonija]]s zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs. - izķir [[latgaļu zemnieku tiesības]], [[lībiešu un igauņu zemnieku tiesības]], [[Kuršu zemnieku tiesības|kuršu un zemgaļu zemnieku tiersības]], - un laika gaitā papildinātas (katrs jauns [[mestrs]] vai [[arhibīskaps]] tās no jauna apstiprināja, kā arī papildināja). Tiesību vecākais slānis saglabājis vēl dzimts un cilts kopienām raksturīgos principus: asinsatriebību, nozieguma izpirkšanu (kompozīciju). Soda naudas noteiktas [[Ozerings|ozeringos]]. Norādes par [[Dzimtbūšana|dzimtniecisko atkarību]] parādās jaunākā slānī, lībiešu un igauņu tiesībās, kur noteikti dažādi sodi par brīva cilvēka vai zemnieka nogalināšanu. |
Skat. arī: [[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības]], [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]] | Skat. arī: [[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības]], [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 12. marts, plkst. 12.15
Zemnieku tiesības - zemnieku kārtas tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (Rechtfinder).
Senākās Livonijas zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs. - izķir latgaļu zemnieku tiesības, lībiešu un igauņu zemnieku tiesības, kuršu un zemgaļu zemnieku tiersības, - un laika gaitā papildinātas (katrs jauns mestrs vai arhibīskaps tās no jauna apstiprināja, kā arī papildināja). Tiesību vecākais slānis saglabājis vēl dzimts un cilts kopienām raksturīgos principus: asinsatriebību, nozieguma izpirkšanu (kompozīciju). Soda naudas noteiktas ozeringos. Norādes par dzimtniecisko atkarību parādās jaunākā slānī, lībiešu un igauņu tiesībās, kur noteikti dažādi sodi par brīva cilvēka vai zemnieka nogalināšanu.
Skat. arī: Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības, Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 62.-63. lpp.
