Atšķirības starp "Kordovas kalifāts" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. oktobris, plkst. 14.09

Kordovas emirāta teritorija ap 910. gadu

Pireneju pussala 910.-1492. gados

Kordovas kalifāts (ar. الخلافة الأموية في الأن, angl. Caliphate of Cordoba, vāc. Kalifat von Córdoba, fr. Califat de Cordoue, sp. Califato de Córdoba, kr. Кордовский халифат) - valsts Pireneju pussalas dienvidrietumos laikā no 929. līdz 1031. gadam. Pirms tam Kordovas emirāts, kuru izveidoja Omeijādu pēctecis (kalifa Hišima mazdēls) Abd ar-Rahmans, kurš 756. gadā sagrāba Kordovu un pieņēma titulu "emīrs". Viņam sekoja citi sīriešu klani, glābjoties no Abasīdu varas Bagdādē, tā izveidojot Pireneju pussalā jaunu valdošo slāni. Lielāko uzplaukumu, kļūstot par kultūras un ekonomikas ziņā attīstītāko valsti Eiropā, emirāts piedzīvoja X gs., kad 929. gadā Abdarrahmans III (an-Nasirs lidinillahs Abu Mutarrifs Abd ar-Rahmans ibn Muhammads ibn AbdAllahs), pakļāvis pārējos mauru emirātus Pireneju pussalā, pasludināja sevi par kalifu, kā arī viņa dēla Al Hakama II laikā (961.-976.). Šie kalifi sūtīja savus emisārus pa visu tā laika zināmo pasauli, uzpirkt rokrakstus Kordovas akadēmija kļuva par Rietumu pasaules zinātņu centru, kurp studēt devās zinātnieki gan no Centrāleiropas, gan Centrālāzijas un Āfrikas, tai sacenšoties par lielākā zinātņu centra statusu ar Bagdādi. Monarhu paraugam sekoja aristokrātija, kļūstot par mākslinieku un litarātu mecenātiem. Uzplauka literatūra, mūzika, arhitektūra, tiesības. Tikai pašā Kordovā tai laikā bija vairāk nekā 500 000 iedzīvotāju un 100 000 ēku. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju bija kristieši, tiesību ziņā pielīdzināti musulmaņiem. Valdošo eliti veidoja arābu un islamu pieņēmušo (ar. muvalladi, sp. renegados) vai piederību kristietībai saglabājušu (t.s. mozarābi - no ar. mustarab - "kļuvis par brāli") vestgotu aristokrātija. Kā uz vietu, kur valda reliģiju brīvība, uz Kordovu pārcēlās arī liels skaits ebreju, veidojot plašas kopienas. Ēnas puses šai politikai bija valsts militārā potenciāla mazināšanās un politiskās intrigas (laikā no 1009. līdz 1031. gadam viens otru tronī nomainīja 6 kalifi, no kuriem nevienam nebija reālas varas). 1031. gadā pēdējo kalifu Hišamu III gāza no troņa valstī iebrukušie berberi un valsts beidza pastāvēt, atkal sašķeļoties daudzos emirātos.

Literatūra

• Ulrich Haarmann (Hrsg.). Geschichte der Arabischen Welt. - 4. Auflage, C.H. Beck, München, 2004, ISBN 3-406-47486-1
• Arnold Hottinger. Die Mauren. Arabische Kultur in Spanien. - Reprint der 3. Auflage, Wilhelm Fink Verlag, München, 2005, ISBN 3-7705-3075-6

• Крачковский И. Ю., Арабская культура в Испании. - Москва-Ленинград, 1937
• Леви-Провансаль Э., Арабская культура в Испании. - Москва, 1967

• Codera F., Estudios críticos de historia árabe-espaňola. [v. 1—3] - Saragosse, 1903-17
• Gonzáles Palencia A., Historia de la Espana musulmana. 4 ed., Barcelona-B.Aires, 1940

Resursi internetā par šo tēmu

• Historians in North Africa and Spain
• The Art of the Umayyad Period in Spain (711–1031)
• The caliphate of Córdoba. - Britannica Online Encyclopedia
• O'Callaghan J.F. A The caliphate of Córdoba. / History of Medieval Spain.
• Chronology, Photos and Maps of Islamic Spain (Al-Andalus)

• Балакин В.Д. Посольство в Кордовский халифат. / Творцы Священной Римской империи. - Молодая гвардия: Москва, 2004
• Беляев Е.А. - Абд эр-Рахман
• Кордовский халифат. - ИСТОРИЯ ЕВРЕЙСКОГО НАРОДА
• Л. Е. Куббель. Кордовский халифат.
• Кордовский халифат - KM.RU Универсальная энциклопедия
• Фильштинский. Арабская литература в Испании. - Фундаментальная электронная библиотека