Latviešu leģions Vācijas bruņotajos spēkos: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma
mNav labojuma kopsavilkuma
4. rindiņa: 4. rindiņa:
Kopumā karadarbībā gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru, kas bija 55-60% no visiem mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.
Kopumā karadarbībā gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru, kas bija 55-60% no visiem mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.


== ==
<center><gallery>
<center><gallery>
Attēls:Shutzman.jpg|policijas bataljona ierindnieks un tā draugs civilā
Attēls:Latvian_legioner.jpg|Volhova, 1943. gada rudens
Attēls:Latvian_legioner.jpg|Volhova, 1943. gada rudens
Attēls:Evalds.jpg|jauniesauktais Evalds
Attēls:Jauniesauktie_un_meicas.jpg|jauniesauktie (2.04.1944.)
Attēls:Esplanade.jpg|Esplanādē, Rīgā
Attēls:Gaajiens_Riga.jpg|Rīgas ielās
Attēls:Legions_Riga.jpg|ierinda (Rīgā)
Attēls:Paraade_Riigaa.jpg|ierinda (Rīgā)
Attēls:Schening_muizha.jpg|apmācībās
Attēls:Egils_Kalme.jpg|Egils Kalme
Attēls:No_sausanas.jpg|atgriežas no apmācībām
Attēls:Liepaja_1944.jpg|Liepājā (1944.)
Attēls:Pirtina.jpg|pie pirts frontē
Attēls:Vilberts_daba.jpg|lt. Vilberts Ejubs
Attēls:Vilberts_E.jpg|lt. Vilberts Ejubs
Attēls:Abend.jpg|pusdienošana
Attēls:Pusdienas.jpg|pusdienošana
Attēls:Borisoglebsk_church.jpg|pie baznīcas
Attēls:Pie_baznicas.jpg|pie baznīcas
Attēls:Baznicas_apkartne.jpg|pie baznīcas
Attēls:Cauce_kazarmas_1944.jpg|lt. Cauce kazarmās (1944.)
Attēls:Utinans.jpg|Utināns
Attēls:Svetdiena.jpg|Vilberts Ejubs
Attēls:Vilberts_E_kanceleja.jpg|Vilberts Ejubs pie daļas kancelejas
Attēls:Gorschkov_1.jpg|Gorškovas sādža
Attēls:Gorschkov_2.jpg|Gorškovas sādža
Attēls:Gorschkov_3.jpg|Gorškovas sādža
Attēls:Atputa_ar_muziku.jpg|atpūtā
Attēls:Austrumos_04_1944.jpg|04.1944.
Attēls:Egils_Kalme-Ozolins.jpg|Egils Kalme-Ozoliņš
Attēls:Krusts_1.jpg|pēc kritušo apbedīšanas
Attēls:Krusts_2.jpg|pēc kritušo apbedīšanas
Attēls:Ozolins.jpg|virsnieki
Attēls:Pils.jpg|atpūtas brīdis
Attēls:Pecpusdienas_atputa.jpg|atpūtas brīdis
Attēls:Rudzu_lauks.jpg|
Attēls:Lt_Cauce.jpg|leitnants Cauce
Attēls:15_diviz_legionari_Pomeranija_02_1945_f.jpg|15. divīzija - pēdējais kauss alus pirms pardislocēšanās uz Vāciju. Rīga, 1944. gada augusts
Attēls:15_diviz_legionari_Pomeranija_02_1945_f.jpg|15. divīzija - pēdējais kauss alus pirms pardislocēšanās uz Vāciju. Rīga, 1944. gada augusts
Attēls:15_diviz_legionari_Pomeranija_02_1945_g.jpg|15. divīzija - kāpšana kuģos, lai pardislocētos uz Vāciju. Rīgas osta, 1944. gada augusts
Attēls:15_diviz_legionari_Pomeranija_02_1945_g.jpg|15. divīzija - kāpšana kuģos, lai pardislocētos uz Vāciju. Rīgas osta, 1944. gada augusts

Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. maijs, plkst. 10.57

Latviešu leģions - kopējs apzīmējums visām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām ieroču SS un palīgpolicijas vienībām II pasaules kara gados (1941.-1945.). Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī apvienoja 4 latviešu drošības dienesta bataljonus, piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (Lettische Freiwilligen Legion). Tā kā jaunu brīvprātīgo nebija (pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions"), 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā mobilizācijas kārtā izveidoja divas divīzijas, kuras juridiski tika pakļautas SS karaspēka virsvadībai[1] un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Tā kā tās nebija pilnvērtīgas kaujas vienības (tām nebija savu inženiertehnisko daļu un artilērijas, smagā bruņojuma), leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā sabiedrotajiem. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc Kurzemes katla kapitulācijas 8. maijā.

Kopumā karadarbībā gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru, kas bija 55-60% no visiem mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.

Skat. arī: Latviešu leģiona fotogalerija

Atsauces un piezīmes

  1. Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts VDK, bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens Waffen SS karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, vērmahta papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā paramilitārai struktūrai - izveidojot Waffen SS karaspēka daļas (de jure pakļautas SS, bet de facto - vērmahtam), - t.i. de iure nebija karavīri bet palīgspēki, kaut de facto tika izveidotas pilntiesības kaujas daļas.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.