Atšķirības starp "Agrārā reforma Latvijā" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Agrārreforma Latvijā''' - XX gs. 20.-30. gados īstenota agrārreforma Latvijas Republikā, kuras galvenais mērķis bija | + | '''Agrārreforma Latvijā''' - XX gs. 20.-30. gados īstenota agrārreforma Latvijas Republikā, kuras galvenais mērķis bija lielo zemes īpašumu nacionalizācija, tās atņemot līdzšinējiem īpašniekiem, un tās pārdošana bezzemniekiem, tā nodrošinot ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi pēc iespējas lielāku skaitu pilsoņu. |
| + | |||
| + | 1920. gada 16. septembrī [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma Agrārreformas likuma 1. daļu Par Valsts zemes fonda nodibināšanu, uz kura pamata nacionalizēja 1479 [[muiža]]s, 171 [[Mācītājmuiža|mācītājmuižu]], 294 [[pusmuiža]]s, 202 lauku saimniecības, 546 atsevišķus zemes gabalus, 5865 [[dzimtsnoma]]s gabalus, kopā atņemot īpašniekiem 3 396 815 ha zemes. | ||
Skat. arī [[Zemes reformas Baltijas guberņās]], [[agrārreforma LPSR]] | Skat. arī [[Zemes reformas Baltijas guberņās]], [[agrārreforma LPSR]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 28. maijs, plkst. 20.08
Agrārreforma Latvijā - XX gs. 20.-30. gados īstenota agrārreforma Latvijas Republikā, kuras galvenais mērķis bija lielo zemes īpašumu nacionalizācija, tās atņemot līdzšinējiem īpašniekiem, un tās pārdošana bezzemniekiem, tā nodrošinot ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi pēc iespējas lielāku skaitu pilsoņu.
1920. gada 16. septembrī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma Agrārreformas likuma 1. daļu Par Valsts zemes fonda nodibināšanu, uz kura pamata nacionalizēja 1479 muižas, 171 mācītājmuižu, 294 pusmuižas, 202 lauku saimniecības, 546 atsevišķus zemes gabalus, 5865 dzimtsnomas gabalus, kopā atņemot īpašniekiem 3 396 815 ha zemes.
Skat. arī Zemes reformas Baltijas guberņās, agrārreforma LPSR
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 279. lpp.
