Atšķirības starp "Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Latvijas_Brunoto_vilcienu_pulks.png|right|thumb|200px|“In hoc signo vinces”<br>''Ar šo zīmi uzvarēsi'']] | [[Attēls:Latvijas_Brunoto_vilcienu_pulks.png|right|thumb|200px|“In hoc signo vinces”<br>''Ar šo zīmi uzvarēsi'']] | ||
| − | Latvijas armijas '''Bruņoto vilcienu divizions''' - no [[Bruņuvilciens|bruņotajiem vilcieniem]] veidota karaspēka vienība [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, apvienojot visus [[Bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]] esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts [[Lavenieks Jānis|J.Lavenieks]]. 1926. gada 1. jūlijā ''bruņoto vilcienu divizionu'' pārdēvēja par '''Bruņoto vilcienu pulku'''. 1939. gada septembrī pulkā bija 4 bruņuvilcieni ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas) un 2 smagas dzelzceļa artilērijas baterijas, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki. | + | Latvijas armijas '''Bruņoto vilcienu divizions''' - no [[Bruņuvilciens|bruņotajiem vilcieniem]] veidota karaspēka vienība [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, apvienojot visus [[Bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]] esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts [[Lavenieks Jānis|J.Lavenieks]]. Vilcieni bija sadalīti darbībai Daugavas labajā krastā (Vidzeme, Latvgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Krievijas standartam 750 mm, un kreisajā krastā )Kurzeme un Zemgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Eiropas standartam 600 mm. |
| + | |||
| + | 1926. gada 1. jūlijā ''bruņoto vilcienu divizionu'' pārdēvēja par '''Bruņoto vilcienu pulku'''. 1939. gada septembrī pulkā bija 4 bruņuvilcieni ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas) un 2 smagas dzelzceļa artilērijas baterijas, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki. | ||
'''Bruņoto vilcienu divizionu veidoja:''' | '''Bruņoto vilcienu divizionu veidoja:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. jūnijs, plkst. 10.43
Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions - no bruņotajiem vilcieniem veidota karaspēka vienība Latvijas armijā 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, apvienojot visus Bruņotajā divizionā esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts J.Lavenieks. Vilcieni bija sadalīti darbībai Daugavas labajā krastā (Vidzeme, Latvgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Krievijas standartam 750 mm, un kreisajā krastā )Kurzeme un Zemgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Eiropas standartam 600 mm.
1926. gada 1. jūlijā bruņoto vilcienu divizionu pārdēvēja par Bruņoto vilcienu pulku. 1939. gada septembrī pulkā bija 4 bruņuvilcieni ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas) un 2 smagas dzelzceļa artilērijas baterijas, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki.
Bruņoto vilcienu divizionu veidoja:
- Bruņotais vilciens Nr1
- Bruņotais vilciens Nr2 ("Komunistu iznīcinātājs")
- Bruņotais vilciens Nr3
- Bruņotais vilciens Nr4
- Bruņotais vilciens Nr5 ("Kalpaks")
1940. gada 3. februārī pulku izformēja. Derīgos lielgabalus atdeva Krasta artilērijas vienībām. Palika tikai viens bruņoto vilcienu divizions divu bruņuvilcienu sastāvā, kas bāzējās Bolderājā. Pēc Latvijas okupācijas vilcienus pārņēma Sarkanā armija un bruņuvilcienu apkalpes karavīrus sadalīja pa citām daļām. 2. pasaules kara sākumā dažus bijušos LR bruņuvilcienus sadalīja, papildinot ar to elementiem SA bruņuvilcienus.
Bruņuvilciens Cietokšņa pieturas punkta (2,2 km no Daugavpils) militārās nometnes atzarojumā 30. gados.
Literatūra par šo tēmu
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
