Atšķirības starp "Bruņniecība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Bruņniecība''' (angl. ''knightage'', ''knighthood'', kr. ''рыцарство'', vāc. ''Ritterschaft'') - titulētā [[muižniecība]], kas izveidojās viduslaikos no [[Vasalis|vasaļiem]] [[Bruņinieks|bruņiniekiem]] kā kārta. Termins “bruņniecība” kļuva par sinonīmu vārdam “muižniecība”, kaut arī tikai mazākā muižniecības daļa piederēja bruņniecībai. Katras zemes bruņniecībai bija savs priekšstāvis, ko sauca par bruņniecības hauptmani, kā arī sava naudas lāde jeb kase.
 
'''Bruņniecība''' (angl. ''knightage'', ''knighthood'', kr. ''рыцарство'', vāc. ''Ritterschaft'') - titulētā [[muižniecība]], kas izveidojās viduslaikos no [[Vasalis|vasaļiem]] [[Bruņinieks|bruņiniekiem]] kā kārta. Termins “bruņniecība” kļuva par sinonīmu vārdam “muižniecība”, kaut arī tikai mazākā muižniecības daļa piederēja bruņniecībai. Katras zemes bruņniecībai bija savs priekšstāvis, ko sauca par bruņniecības hauptmani, kā arī sava naudas lāde jeb kase.
  
[[Livonija|Livonijā]] bruņniecība no bijušajiem Oreņa bruņiniekiem un bīskapu vasaļiem bruņiniekiem radās XVI-XVII gs. mijā, izveidojot noslēgtu organizāciju jeb bruņniecības korporāciju. 1617. gadā pieņemtā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s satversme jeb “[[Valdības formula]]” piešķīra bruņniecībai tiesības pašai lemt, kurš atzīstams par tai piederīgu. Līdz ar to par bruņiniekiem sāka dēvēt tikai imatrikulētos muižniekus. XVII gs. Livonijas bruņniecība nostiprinājās kā zemes augstākā muižniecība (vāc. ''Adelsstand''), pie kuras piederēja tikai tās muižnieku dzimtas, kuras bija reģistrētas vienā no 4 ([[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]], [[Igaunijas bruņniecība|Igaunijas]] un [[Sāmsalas bruņniecība|Sāmsalas]]) bruņniecības [[Bruņinieku matrikula|matrikulām]].  
+
[[Livonija|Livonijā]] bruņniecība no bijušajiem Oreņa bruņiniekiem un bīskapu vasaļiem bruņiniekiem radās XVI-XVII gs. mijā, izveidojot noslēgtu organizāciju jeb bruņniecības korporāciju. 1617. gadā pieņemtā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s satversme jeb “[[Valdības formula]]” piešķīra bruņniecībai tiesības pašai lemt, kurš atzīstams par tai piederīgu. Līdz ar to par bruņiniekiem sāka dēvēt tikai imatrikulētos muižniekus. XVII gs. Livonijas bruņniecība nostiprinājās kā zemes augstākā muižniecība (vāc. ''Adelsstand''), pie kuras piederēja tikai tās muižnieku dzimtas, kuras bija reģistrētas vienā no 4 ([[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]], [[Igaunijas bruņniecība|Igaunijas]] un [[Sāmsalas bruņniecība|Sāmsalas]]) bruņniecības [[Bruņinieku matrikula|matrikulām]]. Par dzimtas ierakstīšanu īpašā bruņniecības grāmatā jeb matrikulā lēma īpaša [[Bruņniecības tiesa]], kas izskatīja iesniegtos dižciltības pierādījumus.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. jūnijs, plkst. 19.22

Bruninieki.jpeg

Bruņniecība (angl. knightage, knighthood, kr. рыцарство, vāc. Ritterschaft) - titulētā muižniecība, kas izveidojās viduslaikos no vasaļiem bruņiniekiem kā kārta. Termins “bruņniecība” kļuva par sinonīmu vārdam “muižniecība”, kaut arī tikai mazākā muižniecības daļa piederēja bruņniecībai. Katras zemes bruņniecībai bija savs priekšstāvis, ko sauca par bruņniecības hauptmani, kā arī sava naudas lāde jeb kase.

Livonijā bruņniecība no bijušajiem Oreņa bruņiniekiem un bīskapu vasaļiem bruņiniekiem radās XVI-XVII gs. mijā, izveidojot noslēgtu organizāciju jeb bruņniecības korporāciju. 1617. gadā pieņemtā Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme jeb “Valdības formula” piešķīra bruņniecībai tiesības pašai lemt, kurš atzīstams par tai piederīgu. Līdz ar to par bruņiniekiem sāka dēvēt tikai imatrikulētos muižniekus. XVII gs. Livonijas bruņniecība nostiprinājās kā zemes augstākā muižniecība (vāc. Adelsstand), pie kuras piederēja tikai tās muižnieku dzimtas, kuras bija reģistrētas vienā no 4 (Kurzemes, Vidzemes, Igaunijas un Sāmsalas) bruņniecības matrikulām. Par dzimtas ierakstīšanu īpašā bruņniecības grāmatā jeb matrikulā lēma īpaša Bruņniecības tiesa, kas izskatīja iesniegtos dižciltības pierādījumus.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 13. lpp.

  • Gautier. La Chevalerie. — Paris, 1884

  • Schreckenstein R. von. Die Ritterwürde und der Ritterstand. — Freiburg im Br., 1886
  • Schulz A. Das höfische Leben zur Zeit der Minnesinger. — 1879-1880. — (2. Aufl. — 1889.).
  • Rainer Atzbach: Ritter. Die militia christiana als Lebensform im Mittelalter. In: Ritter, Burgen und Dörfer. Mittelalterliches Leben in Stadt und Land. Ausstellungskatalog, hrsg. vom Gebietsausschuß Fränkische Schweiz, Tüchersfeld 1997, ISBN 3-9803276-6-3; S. 48-51
  • Josef Fleckenstein: Rittertum und ritterliche Welt, 254 S., Berlin 2002, ISBN 3886807339
  • Werner Hechberger: Adel, Ministerialität und Rittertum im Mittelalter. (Enzyklopädie deutscher Geschichte; Band 72). Oldenbourg, München 2004, ISBN 3-486-55083-7
  • Andrea Hopkins: Knights, 192 S., zahlr. Ill. London 1990, ISBN 0-89660-013-0
  • Maurice Keen: Das Rittertum, biblio. erg. Aufl., Düsseldorf 2002. ISBN 3-491-96065-7
  • Franz Kottenkamp, Friedrich Martin von Reibisch: Der Rittersaal, Verlag von Carl Hoffmann, Stuttgart, 1842
  • Hans-Jürgen Kotzur (Hrsg.): Die Kreuzzüge (Ausstellungskat.), 560 S., zahlr. Ill. Mainz 2004, ISBN 3-8053-3240-8
  • Lexikon des Mittelalters. 9 Bände und ein Registerband. München/Zürich 1977-1999. (Auch als Taschenbuchausgabe erhältlich) München 1988 ff, ISBN 3-423-59057-2
  • Alexander von Reitzenstein: Rittertum und Ritterschaft, 144 S., ill. München 1972
  • Andreas Schlunk, Robert Giersch: Die Ritter. Geschichte − Kultur − Alltagsleben. Theiss, Stuttgart 2003, ISBN 3-8062-1791-2
  • Heinz Meyer: Geschichte der Reiterkrieger, 255 S., ill. Stuttgart 1982, ISBN 3-17-007347-8
  • Werner Meyer: Deutsche Ritter, Deutsche Burgen, 255 S., zahlr. Ill. München 1990 (Neudruck), ISBN 3-572-07715-X

  • Arnold, Benjamin, German Knighthood, 1050-1300 - Oxford: Clarendon Press, 1985.
  • Bloch, Marc: Feudal Society, tr. Manyon London:Rutledge, Keagn Paul (1965)
  • Bluth, BJ; Marching with Sharpe, UK: HarperCollins, 2001, ISBN 0004145372
  • Boulton, D'Arcy Jonathan Dacre. The Knights of the Crown: The Monarchical Orders of Knighthood in Later Medieval Europe, 1325-1520. 2d revised ed. Woodbridge, Suffolk: Boydell Press, 2000.
  • Carey, Brian Todd; Allfree, Joshua B; Cairns, John. Warfare in the Medieval World, UK: Pen & Sword Military, 2006, ISBN 1844153398
  • Edwards, JC; "What Earthly Reason? The replacement of the longbow by handguns." // Medieval History Magazine Is. 7, March 2004
  • Oakeshott, Ewart. A Knight and his Horse, Rev. 2nd Ed. USA: Dufour Editions, 1998 ISBN 0802312977
  • Forey, Alan John. The Military Orders: From the Twelfth to the Early Fourteenth Centuries. Basingstoke: Macmillan Education, 1992.
  • Laing, Lloyd and Jennifer. Medieval Britain: The Age of Chivalry. New York: St. Martin’s Press, 1996
  • Robards, Brooks; The Medieval Knight at War, UK: Tiger Books, 1997, ISBN 1855019191
  • Shaw, William A. The Knights of England: A Complete Record from the Earliest Time 2v. London: Central Chancery, 1906 (Baltimore: Genealogical Publishing Co., 1970).

Resursi internetā par šo tēmu