Atšķirības starp "Agrārā reforma Latvijā" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
* [http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/agrarreforma-32512.html Agrārreforma - no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938)] | * [http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/agrarreforma-32512.html Agrārreforma - no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938)] | ||
| + | * [http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/item_img_10851_agrarreforma.jpg lapa no „Latvijas statistikas atlasa"] | ||
* [http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/valsts_ipasumi.pdf Valsts pārziņā pārņemto bijušo lielgruntnieku īpašumu iznomāšana 1920.g. // Latvijas statistiskā gada grāmata 1920. (.pdf)] | * [http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/valsts_ipasumi.pdf Valsts pārziņā pārņemto bijušo lielgruntnieku īpašumu iznomāšana 1920.g. // Latvijas statistiskā gada grāmata 1920. (.pdf)] | ||
[[Kategorija:Reformas]] | [[Kategorija:Reformas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 26. augusts, plkst. 06.31
Agrārreforma Latvijā - XX gs. 20.-30. gados īstenota agrārreforma Latvijas Republikā, kuras galvenais mērķis bija lielo zemes īpašumu nacionalizācija, tās atņemot līdzšinējiem īpašniekiem, sadalīšana sīkos gabalos un pārdošana bezzemniekiem, tā nodrošinot ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi pēc iespējas lielāku skaitu pilsoņu, Latviju nostabilizējot nevis kā rūpniecisku, bet kā agrāru valsti.
1920. gada 16. septembrī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma Agrārreformas likuma 1. daļu Par Valsts zemes fonda nodibināšanu, uz kura pamata nacionalizēja 1479 muižas, 171 mācītājmuižu, 294 pusmuižas, 202 lauku saimniecības, 546 atsevišķus zemes gabalus, 5865 dzimtsnomas gabalus, kopā atņemot īpašniekiem 3 396 815 ha zemes. Saskaņā ar 1920. gada 21. decembrī pieņemto likuma 2. daļas noteikumiem Par Valsts zemes fonda izlietošanu veidoja jaunsaimniecības, zemi piešķīra dārzkopības saimniecībām, sīksaimniecību paplašināšanai, uzņēmumiem un pašvaldībām, amatnieku un zvejnieku saimniecībām. Priekšroka zemes iegūšanā bija Latvijas Neatkarības kara dalībniekiem. Laikā no 1919. gadam līdz 1937. gada 1. jūnijam zemi ieguva 55 964 jauni īpašnieki, izveidojot 54 128 jaunsaimniecības (līdz 22 ha lielas).
Skat. arī Zemes reformas Baltijas guberņās, agrārreforma LPSR
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 279. lpp.
- Heniņš Arturs. Latvijas agrārā reforma un Skrundas pilsētciemata izveidošanās.
- Agrārā reforma. // 20. gadsimta Latvijas vēsture. II: Neatkarīga valsts. 1918–1940. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2003. – 380.-395. lpp.
