Atšķirības starp "Karogs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Karogs''' - atkarībā no konteksta:
 
'''Karogs''' - atkarībā no konteksta:
* '''1.''' Karaspēka vienība Eiropā vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos. XVI-XVII gs., kura lielums mainījās, atkarībā no laika un vietas. Zviedrijas karalistē Gustava Vāsas armijā kājnieku karogu (''fänika, kompanie'') veidoja 500 kājnieki, bet jātnieku karogu (''ryttarfanor'') - 300 jātnieki. XVII gs. karogus sāka apvienot lielākās vienībās: [[Bataljons|bataljonos]] un [[Pulks|pulkos]].
+
* '''1.''' Karaspēka vienība Eiropā vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos, ko veidoja 3-4 [[rota]]s. XVI-XVII gs., kura lielums mainījās, atkarībā no laika un vietas. Zviedrijas karalistē Gustava Vāsas armijā kājnieku karogu (''fänika, kompanie'') veidoja 500 kājnieki, bet jātnieku karogu (''ryttarfanor'') - 300 jātnieki. XVII gs. karogus sāka apvienot lielākās vienībās: [[Bataljons|bataljonos]] un [[Pulks|pulkos]].
 
* '''2.''' Audekls kātā, kura krāsas un zīmējums liecina par piederību grupai (karaspēka vienībai, zemes kungam, valstij u.tml.)
 
* '''2.''' Audekls kātā, kura krāsas un zīmējums liecina par piederību grupai (karaspēka vienībai, zemes kungam, valstij u.tml.)
  

Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. septembris, plkst. 10.03

Karogs - atkarībā no konteksta:

  • 1. Karaspēka vienība Eiropā vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos, ko veidoja 3-4 rotas. XVI-XVII gs., kura lielums mainījās, atkarībā no laika un vietas. Zviedrijas karalistē Gustava Vāsas armijā kājnieku karogu (fänika, kompanie) veidoja 500 kājnieki, bet jātnieku karogu (ryttarfanor) - 300 jātnieki. XVII gs. karogus sāka apvienot lielākās vienībās: bataljonos un pulkos.
  • 2. Audekls kātā, kura krāsas un zīmējums liecina par piederību grupai (karaspēka vienībai, zemes kungam, valstij u.tml.)

Skat. arī: karodznieks

Resursi internetā par šo tēmu