Atšķirības starp "Muskete" versijām
m |
m |
||
19. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
* [http://www.engerisser.de/Bewaffnung/Luntenschlossmuskete.html Peter Engerisser. Luntenschloßmuskete, Suhl um 1630] | * [http://www.engerisser.de/Bewaffnung/Luntenschlossmuskete.html Peter Engerisser. Luntenschloßmuskete, Suhl um 1630] | ||
+ | ---- | ||
+ | * [http://www.mirf.ru/Articles/print4136.html ТАКТИКА ЕВРОПЕЙСКИХ АРМИЙ XVII СТОЛЕТИЯ] | ||
[[Kategorija:Šaujamieroči]] | [[Kategorija:Šaujamieroči]] |
Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. septembris, plkst. 14.08
Muskete (vc. Muskete, an. musket, fr. mousquet, sp. mosquete, kr. мушкет) - XVI-XVII gs. Eiropā strēlnieka (t.s. musketieri) pa stobra galu pielādējama gludstobra šautene, sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu. Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot arkebuzu. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja stobra balsta dakšu (vc. Gabelstange). Gustava Ādolfa laikā Zviedrijas armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas. 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s bajoneti. XVII gs. beigās musketes nomainīja fuzejas.
Austrumeiropā līdz XIX gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu.
Skat. arī: dragona
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.