Atšķirības starp "Torņakalns" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Torņakalns''' - Rīgas priekšpilsēta. Par priekšpilsētu Torņakalns kļuva XIX gs. beigās, saplūstot agrākajos gadsimtos šeit uzceltajiem atsevišķajiem ciemiem - ciems pie torņa (tag. Vienības gatvē pie Jelgavas ielas sākuma), [[Marijas dzirnavas|Marijas dzirnavu]] komplekss, Altonas u.c. muižiņas, kā arī Grāvmuiža ar krogu un zemnieku sētām. Šī priekšpilsēta sākas pie Bieķēnsalas Daugavas krastā un aiz Marijas dīķa robežojas ar Āgenskalnu. Dienvidos (ietverot bijušās Grāvmuižas laukus) teritorija aizsniedzas līdz Bieriņiem un Atgāzenei, bet austrumos piekļaujas Ziepniekkalnam. Viena no senākajām apdzīvotajām teritorijām atradās pie [[Sarkanais sardzes tornis|Sarkanā sardzes torņa]], kurš Mārupītes labajā krastā sargāja Rīgu un deva arī nosaukumu tuvākajai apkārtnei. Rīgas aizsardzībai stratēģiski svarīgs punkts bija zviedru pulkveža Samuela Kobrona vadībā 1621. gadā uzceltā [[skansts]] pie agrākās Mārupītes ietekas Daugavā (tag. Akmeņu ielas un Vienības gatves sākumā). Nākamajos gadsimtos tā savu aizsardzības funkciju zaudēja, teritoriju daļēji izmantoja civilajai celtniecībai, tomēr līdz pat XIX gs. beigām senais cietoksnis atradās Krievijas militārā resora pārziņā. Atsevišķas Torņakalna daļas bija samērā blīvi apdzīvotas jau XVII gs. beigās. 1683. gadā Bauskas un Jelgavas ceļa sākumā (pie tag. Vēja ielas) uzcelts ap 20 māju, gadsimtu vēlāk māju skaits sasniedza 73; no tām 38 nelielus koka namus bija uzbūvējuši Rīgas brīvie latvieši – amatnieki, zvejnieki, pārcēlāji u.c. Pirmā latviešu skola Torņakalnā tika atvērta jau XVII gs. beigās. Bezmaksas skola vietējo latviešu bērniem darbojās arī 1790. gadā, 1872. gadā izveidoja atsevišķu meiteņu elementārskolu. Skolai nepieciešamās telpas tika īrētas, līdz XX gs. 30. gados pilsēta uzcēla skolas ēku Atgāzenes ielā. XIX gs. Torņakalnā tika uzceltas vairākas lielas rūpnīcas, un skaitliski lielāko iedzīvotāju grupu veidoja šo uzņēmumu strādnieki. Vecākā Torņakalna satiksmes maģistrāle ir Jelgavas iela, kas sākotnēji bija senā Bauskas un Jelgavas ceļa sākums. Satiksmei kļūstot intensīvākai, XIX gs. pirmajā pusē izbūvēja jauno Jelgavas šoseju (kopš 1935. gada Vienības gatve). Kopš 1868. gada Torņakalna teritoriju šķērsoja Rīgas–Jelgavas dzelzceļš, kopš 1873. gada – Rīgas–Tukuma dzelzceļš (ar stacijuTorņakalnā). Tāpat kā pārējā Pārdaugavā, arī Torņakalnā pārsvarā tika celtas vienstāvu vai divstāvu ģimenes mājas un strādnieku īres nami, tikai vietām pie Marijas dīķa bija sastopamas arī savrupmājas. 1880. gadā satiksmi sāka nodrošināt [[omnibuss]], bet XX gs. sākumā no pilsētas centra līdz Ārmitsteda slimnīcai sāka kursēt elektriskais tramvajs. Visai aktīva bija 1880. gada 3. jūnijā dibinātā [[Torņakalna Latviešu palīdzības biedrība]] (XX gs. sākumā tajā bija vairāk nekā 3000 locekļu). Biedrības nama M. Altonavas ielā 6 zālē notika teātra izrādes, sarīkojumi, dažādi priekšlasījumi. Populārs bija biedrības teātris režisora Teodora Amtmaņa vadībā. 1894. gadā tika uzcelta pēc arhitekta Koha (Koch) projekta Lutera baznīca. | + | '''Torņakalns''' - Rīgas priekšpilsēta. Par priekšpilsētu Torņakalns kļuva XIX gs. beigās, saplūstot agrākajos gadsimtos šeit uzceltajiem atsevišķajiem ciemiem - ciems pie torņa (tag. Vienības gatvē pie Jelgavas ielas sākuma), [[Marijas dzirnavas|Marijas dzirnavu]] komplekss, Altonas u.c. muižiņas, kā arī Grāvmuiža ar krogu un zemnieku sētām. Šī priekšpilsēta sākas pie Bieķēnsalas Daugavas krastā un aiz Marijas dīķa robežojas ar Āgenskalnu. Dienvidos (ietverot bijušās Grāvmuižas laukus) teritorija aizsniedzas līdz Bieriņiem un Atgāzenei, bet austrumos piekļaujas Ziepniekkalnam. Viena no senākajām apdzīvotajām teritorijām atradās pie [[Sarkanais sardzes tornis|Sarkanā sardzes torņa]], kurš Mārupītes labajā krastā sargāja Rīgu un deva arī nosaukumu tuvākajai apkārtnei. Rīgas aizsardzībai stratēģiski svarīgs punkts bija zviedru pulkveža Samuela Kobrona vadībā 1621. gadā uzceltā [[skansts]] pie agrākās Mārupītes ietekas Daugavā (tag. Akmeņu ielas un Vienības gatves sākumā). Nākamajos gadsimtos tā savu aizsardzības funkciju zaudēja, teritoriju daļēji izmantoja civilajai celtniecībai, tomēr līdz pat XIX gs. beigām senais cietoksnis atradās Krievijas militārā resora pārziņā. Atsevišķas Torņakalna daļas bija samērā blīvi apdzīvotas jau XVII gs. beigās. 1683. gadā Bauskas un Jelgavas ceļa sākumā (pie tag. Vēja ielas) uzcelts ap 20 māju, gadsimtu vēlāk māju skaits sasniedza 73; no tām 38 nelielus koka namus bija uzbūvējuši Rīgas brīvie latvieši – amatnieki, zvejnieki, pārcēlāji u.c. Pirmā latviešu skola Torņakalnā tika atvērta jau XVII gs. beigās. Bezmaksas skola vietējo latviešu bērniem darbojās arī 1790. gadā, 1872. gadā izveidoja atsevišķu meiteņu elementārskolu. Skolai nepieciešamās telpas tika īrētas, līdz XX gs. 30. gados pilsēta uzcēla skolas ēku Atgāzenes ielā. XIX gs. Torņakalnā tika uzceltas vairākas lielas rūpnīcas, un skaitliski lielāko iedzīvotāju grupu veidoja šo uzņēmumu strādnieki. Vecākā Torņakalna satiksmes maģistrāle ir Jelgavas iela, kas sākotnēji bija senā Bauskas un Jelgavas ceļa sākums. Satiksmei kļūstot intensīvākai, XIX gs. pirmajā pusē izbūvēja jauno Jelgavas šoseju (kopš 1935. gada Vienības gatve). Kopš 1868. gada Torņakalna teritoriju šķērsoja Rīgas–Jelgavas dzelzceļš, kopš 1873. gada – Rīgas–Tukuma dzelzceļš (ar stacijuTorņakalnā). Tāpat kā pārējā Pārdaugavā, arī Torņakalnā pārsvarā tika celtas vienstāvu vai divstāvu ģimenes mājas un strādnieku īres nami, tikai vietām pie Marijas dīķa bija sastopamas arī savrupmājas. Vairums vēl šodien saglabājušos māju celtas pēc 1812. gada ugunsgrēka, kura laikā Pārdaugavā nodedzināja ap 700 ēku. Jaunās |
| + | apbūves galvenos principus noteica 1814. gadā apstiprinātais “Celtņu izbūves projekts priekšpilsētās”. Paraugfasāžu izmantošana jebkura rakstura privātajām koka un mūra jaunbūvēm tika ieviesta kā obligāta prasība, līdz ar to priekšpilsētu apbūvē panāca zināmu stilistisku vienveidību. Līdz 1819. gadam Pārdaugavā uzcēla ap 1000 mazstāvu koka savrupmāju. 1880. gadā satiksmi sāka nodrošināt [[omnibuss]], bet XX gs. sākumā no pilsētas centra līdz Ārmitsteda slimnīcai sāka kursēt elektriskais tramvajs. Visai aktīva bija 1880. gada 3. jūnijā dibinātā [[Torņakalna Latviešu palīdzības biedrība]] (XX gs. sākumā tajā bija vairāk nekā 3000 locekļu). Biedrības nama M. Altonavas ielā 6 zālē notika teātra izrādes, sarīkojumi, dažādi priekšlasījumi. Populārs bija biedrības teātris režisora Teodora Amtmaņa vadībā. 1894. gadā tika uzcelta pēc arhitekta Koha (Koch) projekta Lutera baznīca. | ||
| + | |||
| + | ==== Komentāri ==== | ||
| + | |||
| + | 1787. gadā Torņakalna teritorija kopā ar visu Pārdaugavu administratīvi tika iedalīta Rīgas pilsētas trešajā jeb Jelgavas priekšpilsētā (Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēle par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu daļās un kvartālos un policijas numuru ieviešanu. - LVVA 1787. 749. f., 6. apr., 1330. l., 45.–48. lp.). | ||
| + | |||
| + | '''Torņakalns kartēs:''' | ||
| + | * Rīgas pilsētas plāns, 1902. gads - attēlota Vecpilsēta, Maskavas un Pēterburgas priekšpilsēta, kā arī Jelgavas priekšpilsēta ar Torņakalnu, arī ielu elektriskā tramvaja Torņakalna līnijas shēma. LVVA, 2724. f., 2. apr., 3208. l., 73. lp. | ||
| + | * Rīgas pilsētas 1876. gada plāns - attēlota Jelgavas priekšpilsēta, ielu tīkls, gruntsgabalu parcelācija un nozīmīgākie objekti. Izgatavojis R. Štegmans (''Stegmann''). LVVA, 2909. f., 1. apr., 21. l.) | ||
| + | * Rīgas pilsētas plāns, 1885. gads - Jelgavas priekšpilsēta, ielu tīkls, gruntsgabalu parcelācija un nozīmīgākie objekti. Pēc Rīgas pilsētas valdes rīkojuma plānu izgatavojis R. Štegmans un A. Agte (''Agte''). LVVA, 2909. f., 1. apr., 824. l. | ||
| + | * Torņakalna ceļa karte, 1817. gads - ceļa līnija posmā no Torņakalna grāvja līdz Bauskas ceļa atzaram, pie ceļa uzceltās ēkas un atzīmēti to īpašnieki. Sastādījis pilsētas mērnieks Georgs Rinks (''Rinck''). LVVA, 1390. f., 2. apr., 426. l., 25. lp. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 3. novembris, plkst. 09.54
Torņakalns - Rīgas priekšpilsēta. Par priekšpilsētu Torņakalns kļuva XIX gs. beigās, saplūstot agrākajos gadsimtos šeit uzceltajiem atsevišķajiem ciemiem - ciems pie torņa (tag. Vienības gatvē pie Jelgavas ielas sākuma), Marijas dzirnavu komplekss, Altonas u.c. muižiņas, kā arī Grāvmuiža ar krogu un zemnieku sētām. Šī priekšpilsēta sākas pie Bieķēnsalas Daugavas krastā un aiz Marijas dīķa robežojas ar Āgenskalnu. Dienvidos (ietverot bijušās Grāvmuižas laukus) teritorija aizsniedzas līdz Bieriņiem un Atgāzenei, bet austrumos piekļaujas Ziepniekkalnam. Viena no senākajām apdzīvotajām teritorijām atradās pie Sarkanā sardzes torņa, kurš Mārupītes labajā krastā sargāja Rīgu un deva arī nosaukumu tuvākajai apkārtnei. Rīgas aizsardzībai stratēģiski svarīgs punkts bija zviedru pulkveža Samuela Kobrona vadībā 1621. gadā uzceltā skansts pie agrākās Mārupītes ietekas Daugavā (tag. Akmeņu ielas un Vienības gatves sākumā). Nākamajos gadsimtos tā savu aizsardzības funkciju zaudēja, teritoriju daļēji izmantoja civilajai celtniecībai, tomēr līdz pat XIX gs. beigām senais cietoksnis atradās Krievijas militārā resora pārziņā. Atsevišķas Torņakalna daļas bija samērā blīvi apdzīvotas jau XVII gs. beigās. 1683. gadā Bauskas un Jelgavas ceļa sākumā (pie tag. Vēja ielas) uzcelts ap 20 māju, gadsimtu vēlāk māju skaits sasniedza 73; no tām 38 nelielus koka namus bija uzbūvējuši Rīgas brīvie latvieši – amatnieki, zvejnieki, pārcēlāji u.c. Pirmā latviešu skola Torņakalnā tika atvērta jau XVII gs. beigās. Bezmaksas skola vietējo latviešu bērniem darbojās arī 1790. gadā, 1872. gadā izveidoja atsevišķu meiteņu elementārskolu. Skolai nepieciešamās telpas tika īrētas, līdz XX gs. 30. gados pilsēta uzcēla skolas ēku Atgāzenes ielā. XIX gs. Torņakalnā tika uzceltas vairākas lielas rūpnīcas, un skaitliski lielāko iedzīvotāju grupu veidoja šo uzņēmumu strādnieki. Vecākā Torņakalna satiksmes maģistrāle ir Jelgavas iela, kas sākotnēji bija senā Bauskas un Jelgavas ceļa sākums. Satiksmei kļūstot intensīvākai, XIX gs. pirmajā pusē izbūvēja jauno Jelgavas šoseju (kopš 1935. gada Vienības gatve). Kopš 1868. gada Torņakalna teritoriju šķērsoja Rīgas–Jelgavas dzelzceļš, kopš 1873. gada – Rīgas–Tukuma dzelzceļš (ar stacijuTorņakalnā). Tāpat kā pārējā Pārdaugavā, arī Torņakalnā pārsvarā tika celtas vienstāvu vai divstāvu ģimenes mājas un strādnieku īres nami, tikai vietām pie Marijas dīķa bija sastopamas arī savrupmājas. Vairums vēl šodien saglabājušos māju celtas pēc 1812. gada ugunsgrēka, kura laikā Pārdaugavā nodedzināja ap 700 ēku. Jaunās apbūves galvenos principus noteica 1814. gadā apstiprinātais “Celtņu izbūves projekts priekšpilsētās”. Paraugfasāžu izmantošana jebkura rakstura privātajām koka un mūra jaunbūvēm tika ieviesta kā obligāta prasība, līdz ar to priekšpilsētu apbūvē panāca zināmu stilistisku vienveidību. Līdz 1819. gadam Pārdaugavā uzcēla ap 1000 mazstāvu koka savrupmāju. 1880. gadā satiksmi sāka nodrošināt omnibuss, bet XX gs. sākumā no pilsētas centra līdz Ārmitsteda slimnīcai sāka kursēt elektriskais tramvajs. Visai aktīva bija 1880. gada 3. jūnijā dibinātā Torņakalna Latviešu palīdzības biedrība (XX gs. sākumā tajā bija vairāk nekā 3000 locekļu). Biedrības nama M. Altonavas ielā 6 zālē notika teātra izrādes, sarīkojumi, dažādi priekšlasījumi. Populārs bija biedrības teātris režisora Teodora Amtmaņa vadībā. 1894. gadā tika uzcelta pēc arhitekta Koha (Koch) projekta Lutera baznīca.
Komentāri
1787. gadā Torņakalna teritorija kopā ar visu Pārdaugavu administratīvi tika iedalīta Rīgas pilsētas trešajā jeb Jelgavas priekšpilsētā (Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēle par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu daļās un kvartālos un policijas numuru ieviešanu. - LVVA 1787. 749. f., 6. apr., 1330. l., 45.–48. lp.).
Torņakalns kartēs:
- Rīgas pilsētas plāns, 1902. gads - attēlota Vecpilsēta, Maskavas un Pēterburgas priekšpilsēta, kā arī Jelgavas priekšpilsēta ar Torņakalnu, arī ielu elektriskā tramvaja Torņakalna līnijas shēma. LVVA, 2724. f., 2. apr., 3208. l., 73. lp.
- Rīgas pilsētas 1876. gada plāns - attēlota Jelgavas priekšpilsēta, ielu tīkls, gruntsgabalu parcelācija un nozīmīgākie objekti. Izgatavojis R. Štegmans (Stegmann). LVVA, 2909. f., 1. apr., 21. l.)
- Rīgas pilsētas plāns, 1885. gads - Jelgavas priekšpilsēta, ielu tīkls, gruntsgabalu parcelācija un nozīmīgākie objekti. Pēc Rīgas pilsētas valdes rīkojuma plānu izgatavojis R. Štegmans un A. Agte (Agte). LVVA, 2909. f., 1. apr., 824. l.
- Torņakalna ceļa karte, 1817. gads - ceļa līnija posmā no Torņakalna grāvja līdz Bauskas ceļa atzaram, pie ceļa uzceltās ēkas un atzīmēti to īpašnieki. Sastādījis pilsētas mērnieks Georgs Rinks (Rinck). LVVA, 1390. f., 2. apr., 426. l., 25. lp.
Literatūra
- Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem. – Rīga, 1998.
- Rīga – 800. Gadagrāmata. 1994-1995 / Sast. un red. J. Treile. – Rīga, 1996.
