Atšķirības starp "Armijas aviācijas grupa" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
Latvijas '''Armijas aviācijas grupa''' - Latvijas armijas kara aviācijas spēki [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. | Latvijas '''Armijas aviācijas grupa''' - Latvijas armijas kara aviācijas spēki [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. | ||
| − | 1919. gada 7. jūnijā Apsardzības ministrs uzdeva virsleitnantam A.Valleikam Liepājā sākt organizēt kara aviācijas spēkus. Pirmās 2 lidmašīnas ("Nieuport" un "Sopwith") grupai piešķīra firsta [[Līvena vienība]] 20. jūlijā, no tām izveidojot 1. aviācijas nodaļu. Pirmo kaujas lidojumu tās ekipāža ( | + | 1919. gada 7. jūnijā Apsardzības ministrs uzdeva virsleitnantam A.Valleikam Liepājā sākt organizēt kara aviācijas spēkus. Pirmās 2 lidmašīnas (1-vietīga "Nieuport" un 2-vietīga "Sopwith") grupai piešķīra firsta [[Līvena vienība]] 20. jūlijā, no tām izveidojot 1. aviācijas nodaļu J.Priedīša vadībā Spilves lidlaukā, Rīgā. Pirmo kaujas lidojumu tās ekipāža (pilots kaprālis V.Jakubovs un novērotājs virsltn. F.Zute) veica 26. augustā virzienā Krustpils > Līvāni > Jersika > Krustpils. 1919. gada 1. septembrī aviācijas grupa tika pārdislocēta uz Mazjumpravmuižas aerodromu, bet 16. septembrī Rīgā, bijušās Cementa fabrikas angāros tika ierīkotas armijas aviācijas darbnīcas. 1. oktobrī Armijas aviācijas grupa tika pārdēvēta par '''Armijas aviācijas parku'''. Septembrī sāka formēt 2. aviācijas nodaļa no 2 lidmašīnām (arī "Nieuport" un "Sopwith"), kas bija kā trofejas iegūtas no lieliniekiem. 12. oktobrī par parka komandieri tika iecelts virsleitnants R.Drille. 02.11.1919. 2. nodaļas izremontēto "Sopwith" pārcēla uz 1. nodaļu avarējušās lidmašīnas vietā. 1920. gada aprīlī 2. nodaļa bija pilnībā nokomplektēta (piloti: A.Blaubergs, V.Korobovskis, R.Zīverts, V.Jakubovs, Ž.Rulle, A.Zariņš) un to pārdislocēja uz Rēzekni Kurzemes divīzijas rīcībā. 1920. gada 28. martā aviācijas parkam pievienoja [[Baltijas landesvērs|Latvijas vācu zemessargu]] aviācijas vienību, izveidojot 3. aviācijas nodaļu. Neatkarības kara laikā vienībā tika iekļautas 25 kara lidmašīnas, tika veikti 69 kaujas lidojumi (bombardēšanas uzlidojumi un izlūklidojumi), 19.11.1919. virs Torņakalna Rīgā izcīnīta 1 gaisa kauja. 1921. gada 10. martā Armijas aviācijas parku pārdēvēja par '''Armijas aviācijas divizionu''', kuru 1926. gada 29. septembrī pārdēvēja par '''Aviācijas pulku'''. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. oktobris, plkst. 20.56
Latvijas Armijas aviācijas grupa - Latvijas armijas kara aviācijas spēki Neatkarības kara laikā.
1919. gada 7. jūnijā Apsardzības ministrs uzdeva virsleitnantam A.Valleikam Liepājā sākt organizēt kara aviācijas spēkus. Pirmās 2 lidmašīnas (1-vietīga "Nieuport" un 2-vietīga "Sopwith") grupai piešķīra firsta Līvena vienība 20. jūlijā, no tām izveidojot 1. aviācijas nodaļu J.Priedīša vadībā Spilves lidlaukā, Rīgā. Pirmo kaujas lidojumu tās ekipāža (pilots kaprālis V.Jakubovs un novērotājs virsltn. F.Zute) veica 26. augustā virzienā Krustpils > Līvāni > Jersika > Krustpils. 1919. gada 1. septembrī aviācijas grupa tika pārdislocēta uz Mazjumpravmuižas aerodromu, bet 16. septembrī Rīgā, bijušās Cementa fabrikas angāros tika ierīkotas armijas aviācijas darbnīcas. 1. oktobrī Armijas aviācijas grupa tika pārdēvēta par Armijas aviācijas parku. Septembrī sāka formēt 2. aviācijas nodaļa no 2 lidmašīnām (arī "Nieuport" un "Sopwith"), kas bija kā trofejas iegūtas no lieliniekiem. 12. oktobrī par parka komandieri tika iecelts virsleitnants R.Drille. 02.11.1919. 2. nodaļas izremontēto "Sopwith" pārcēla uz 1. nodaļu avarējušās lidmašīnas vietā. 1920. gada aprīlī 2. nodaļa bija pilnībā nokomplektēta (piloti: A.Blaubergs, V.Korobovskis, R.Zīverts, V.Jakubovs, Ž.Rulle, A.Zariņš) un to pārdislocēja uz Rēzekni Kurzemes divīzijas rīcībā. 1920. gada 28. martā aviācijas parkam pievienoja Latvijas vācu zemessargu aviācijas vienību, izveidojot 3. aviācijas nodaļu. Neatkarības kara laikā vienībā tika iekļautas 25 kara lidmašīnas, tika veikti 69 kaujas lidojumi (bombardēšanas uzlidojumi un izlūklidojumi), 19.11.1919. virs Torņakalna Rīgā izcīnīta 1 gaisa kauja. 1921. gada 10. martā Armijas aviācijas parku pārdēvēja par Armijas aviācijas divizionu, kuru 1926. gada 29. septembrī pārdēvēja par Aviācijas pulku.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 57.-58. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
