Atšķirības starp "Demokrātiskais bloks" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Demokrātiskais bloks (DB)''' - politisko partiju un politiski aktīvu personu apvienība Rīgā | + | '''Demokrātiskais bloks (DB)''' - esošo kreiso un jaundibināto<ref>Krievijas impērijā politiskās partijas bija aizliegtas un darbojās tikai pret režīmu noskaņotās kreisās partijas, kuras savu darbību veica nelegāli, pagrīdē. Pilsoniskās partijas sāka veidoties pēc Februāra revolūcijas.</ref> pilsonisko politisko partiju un politiski aktīvu personu apvienība, izveidojusies pēc Vācijas armijas ienākšanas Rīgā 1917. gada septembrī. To 23. septembrī izveidoja 20 personas, pārstāvot [[LSDSP]] (maziniekus), [[Eseri|eseru]], [[Latviešu zemnieku savienība|Zemnieku savienību]] un demokrātus. Iniciatīva nāca no sociāldemokrātu pārstāvja Paula Kalniņa, esera [[Valters Miķelis|M.Valtera]], M.Bružes un nelegāli darbību atjaunojušās Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvja demokrāta [[Deglavs Augusts|A.Deglava]] iniciatīvas, kas 14. septembrī sasauca Erasta Bites dzīvoklī slepenu apspriedi, kur vienojās par kopdarbības ideoloģisko platformu. DB pieņēma Valtera izstrādāto rezolūciju (mīkstinātu K.Ulmaņa un Mendera redakcijā), kas balstījās uz [[Vidzemes Pagaidu zemes padome]]s 12. augusta lēmumu pamata. Rezolūcija uzsvēra prasību pēc republikāniskas, neitrālas, nedalītas, starptautiskām garantijām nodrošinātas Latvijas nepieciešamību. Turpmākajās DB sēdēs piedalījās jau 8 politisko partiju pārstāvji ([[revolucionārie sociālisti]], republikāņi, meatkarības partija u.c.). Bloka nelegālo darbību atviegloja okupācijas varas atļautā [[Latviešu Palīdzības komiteja]] ar Andreju Krastkalnu vadībā un Ulmani kā valdes locekli, kā arī A.Butuļa vadītā [[Latviešu Izglītības biedrība]], kurā aktīvi darbojās Valters - izmantojot šīs legālās organizācijas kā aizsegu, DB uzsāka darbību savu ideju proponēšanai un mērķu realizēšanai. Oktobra beigās DB paziņoja, ka tā mērķis ir "Latvijā kā neatkarīga, demokrātiska republika Tautu Savienībā".<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 241. lpp.</ref> No aktīvākajiem Bloka darbiniekiem jāmin: R.Bēnuss, E.Bite, M.Bruže, Ā.Butuls, A.Deglavs, P.Kalniņš, K.Kurševics, F.Menders, S.Paegle, E.Skubiķis, M.Skijenieks, V.Straujāns, E.Strautnieks |
| − | |||
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
{{atsauces}} | {{atsauces}} | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 105.-106. lpp. | ||
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. decembris, plkst. 11.18
Demokrātiskais bloks (DB) - esošo kreiso un jaundibināto[1] pilsonisko politisko partiju un politiski aktīvu personu apvienība, izveidojusies pēc Vācijas armijas ienākšanas Rīgā 1917. gada septembrī. To 23. septembrī izveidoja 20 personas, pārstāvot LSDSP (maziniekus), eseru, Zemnieku savienību un demokrātus. Iniciatīva nāca no sociāldemokrātu pārstāvja Paula Kalniņa, esera M.Valtera, M.Bružes un nelegāli darbību atjaunojušās Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvja demokrāta A.Deglava iniciatīvas, kas 14. septembrī sasauca Erasta Bites dzīvoklī slepenu apspriedi, kur vienojās par kopdarbības ideoloģisko platformu. DB pieņēma Valtera izstrādāto rezolūciju (mīkstinātu K.Ulmaņa un Mendera redakcijā), kas balstījās uz Vidzemes Pagaidu zemes padomes 12. augusta lēmumu pamata. Rezolūcija uzsvēra prasību pēc republikāniskas, neitrālas, nedalītas, starptautiskām garantijām nodrošinātas Latvijas nepieciešamību. Turpmākajās DB sēdēs piedalījās jau 8 politisko partiju pārstāvji (revolucionārie sociālisti, republikāņi, meatkarības partija u.c.). Bloka nelegālo darbību atviegloja okupācijas varas atļautā Latviešu Palīdzības komiteja ar Andreju Krastkalnu vadībā un Ulmani kā valdes locekli, kā arī A.Butuļa vadītā Latviešu Izglītības biedrība, kurā aktīvi darbojās Valters - izmantojot šīs legālās organizācijas kā aizsegu, DB uzsāka darbību savu ideju proponēšanai un mērķu realizēšanai. Oktobra beigās DB paziņoja, ka tā mērķis ir "Latvijā kā neatkarīga, demokrātiska republika Tautu Savienībā".[2] No aktīvākajiem Bloka darbiniekiem jāmin: R.Bēnuss, E.Bite, M.Bruže, Ā.Butuls, A.Deglavs, P.Kalniņš, K.Kurševics, F.Menders, S.Paegle, E.Skubiķis, M.Skijenieks, V.Straujāns, E.Strautnieks
Atsauces un piezīmes
- ↑ Krievijas impērijā politiskās partijas bija aizliegtas un darbojās tikai pret režīmu noskaņotās kreisās partijas, kuras savu darbību veica nelegāli, pagrīdē. Pilsoniskās partijas sāka veidoties pēc Februāra revolūcijas.
- ↑ Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 241. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 105.-106. lpp.
