Atšķirības starp "Latvijas armijas 1. bruņotais divizions" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 4. decembris, plkst. 13.55

Latvijas armijas I bruņotais divizions - 1919.-1920. gadā pastāvējusi Latvijas armijas bruņutehnikas vienība, kurā ietilpa bruņotie vilcieni, bruņotie automobiļi (vēlāk arī tanki), izveidota 1919. gada 14. jūlijā; jau 12. jūlijā apstiprināja veidojamā diviziona struktūras un personālsastāva štatu plānu, kas paredzēja divizionā izveidot 2 bruņoto automobiļu nodaļas no vieglajiem Austin-Putilov un smagajiem Garford-Putilov bruņotajiem automobiļiem (katrā nodaļā 2 bruņotie automobiļi, 1 vieglā automašīna izlūkošanai, 1 kravas mašīna apgādei, 2 motocikli sakariem - kopā 40 cilvēku komanda). 14. jūlijā tika izdota pavēle pavēle kapitanam Otto Grosbartam (Grosbarth) par diviziona nodibināšanu un dots rīkojums uzsākt vienības komplektēšanu. Štābs atradās Rīgā, Nikolaja ielā 77.

Oktobra sākumā divizionā bija 4 bruņotie automobiļi ("Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Imanta" un "Lāčplēsis"), no kuriem apbruņoti tikai 3 ("Imantai" pietrūka ložmetēju), kā arī vairāki smagie un vieglie automobiļi apgādei un sakariem. Tika saformēta arī 2. bruņoto automobiļu nodaļa. Neraugoties uz grūtībām ar tehnisko apkopi, rezerves detaļām un bruņojumu, oktobrī un novembrī divizions aktīvi tika izmantots kaujās. 8. oktobrī uz Jelgavas šosejas pie Baložu kapiem tika sašauts "Lāčplēsis", savukārt "Kurzemniekam" un "Zemgalietim" bija liela loma Daugavas tiltu aiztāvēšanās Rīgā. Naktī no 4. uz 5. novembri "Imanta" un "Kurzemnieks" tika pārcelti uz Daugavas kreiso krastu Bolderājā, kur nodaļa piedalījās Torņkalna atbrīvošanā no bermontiešiem. 10. novembrī "Kurzemnieks", piekomandēts 9. Rēzeknes pulkam, piedalījās Bulduru atbrīvošanā, kur kaujas laikā tika izsist no ierindas un to nomainīja "Zemgalietis". 19. novembra kaujā pie Smārdes kroga piedalījās "Imanta", ko pretinieks saņēma gūstā (atgūts tikai 22.11.). Līdz 18. novembrim kaujas ierindā stājās "Staburags". Pēc Bermontiādes tehniskais parks tika papildināts ar 3 bruņotajiem automobiļiem: "Max" ("Pērkons"), "Moritz" ("Tālivaldis") un "Titanic". Pēc Kurzemes atbrīvošanas diviziona spēki tika pārdislocēti uz Latgali, kur kaujās pret lieliniekiem svarīga loma bija "Tālivaldis", "Staburags", "Zemgalietis" un "Kurzemnieks".

Decembrī no Judeņiča armijas tika nopirkti 2 smagie tanki Mark V un 3 vidējie Mark B tanki, no tiem izveidojot tanku bataljonu.

1919. gada 12. decembrī apstiprināja jaunus 1. bruņotā diviziona štatus, kas paredzēja bez bruņuvilcieniem 2 auto nodaļas, katrā pa 52 cilvēkiem (1. nodaļā ieskaitīja bruņumašīnas "Kurzemnieks", "Zemgalietis" un "Lāčplēsis", 2. nodaļā bija "Viesturs", "Imanta" un "Staburags"), bez tam izveidoja Auto-bateriju, kā ari apstiprināja Tanku bataljonu veidošanu un dažas mazākas palīgnodaļas.

Tehniskais sastāvs (nemitīgi mainās):

• Bruņoto automobiļu rota (1920. gada 1. februārī - 8 bruņotie automobiļi: "Lāčplēsis", "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs", "Pērkons" un "Tālivaldis")
  • 1. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Kurzemnieks", "Zemgalietis" un "Lāčplēsis") - komandieris virsleitnants Georgs Dzeguze (1897.-1919.);
  • 2. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Viesturs", "Imanta" un "Staburags") - komandieris kapitans Aleksandrs Kaugars;
• Tanku bataljons (5 tanki)
• Auto-motociklistu rota (izveidota 14. augustā)
• Auto-baterija ("Pērkons", "Tālivaldis")
• Instruktoru rota - 2 vadi (tehniskās un ierindas apmācību), 3 virsnieki un 8 instruktori, 1 bruņotais automobilis.
• Bruņoto vilcienu nodaļa:
  • bruņotais vilciens Nr1
  • bruņotais vilciens Nr2
  • bruņotais vilciens Nr3
  • bruņotais vilciens Nr4
  • bruņotais vilciens Nr5

1920. gada 8. februārī 1. bruņoto divizionu likvidēja un tā vietā izveidoja: Bruņoto auto divizionu pulkveža-leitnanta A.Paulocka vadībā, Bruņoto vilcienu divizionu leitnanta J.Lavenieka un Tanku divizionu pulkveža-leitnanta P.Bruņenieka vadībā.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999. - 88. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Esserts M. Dzelzs karavīri jeb Latvijas kaujas mašīnu vēsture (1998.)