Atšķirības starp "Cenzūra" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Cenzūra''' - vērtējot pēc pastāvošās varas iepriekš noteiktiem kritērijiem, politiski, reliģiski, ētiski vai morāli nevēlamas informācijas izņemšana no aprites, aizliegšana. Atkarībā no konteksta: | + | '''Cenzūra''' - vērtējot pēc pastāvošās varas iepriekš noteiktiem kritērijiem, politiski, reliģiski, ētiski vai morāli nevēlamas informācijas izņemšana no aprites, aizliegšana. Autoritārās un totalitārās iekārtās cenzūra skar gan publisko, gan privāto dzīvi, demokrātijās - publisko sfēru. Atkarībā no konteksta: |
| − | * '''1. ''' | + | * '''1. ''' Varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē [[cenzors]] vai kontrolējošās varas institūcijas) atzīst par nevēlamu, valdošajai ideoloģijai neatbilstošu.<ref>Piemēram, kaut Latvijas Republikā oficiāla cenzūra nepastāv, pēc 1991. gada Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, kura pārraudzībā ir Rīgas pilsētas vidusskolu bibliotēkas, regulāri pārbauda un cenzē skolēniem pieejamo literatūru, kā "novecojušu" liekot likvidēt visu, kur nosaukumā vai saturā ir t.s. "padomju" ideoloģija.</ref> |
| − | + | * '''2.''' Varas institūcija, kas pārrauga presi un citus masu medijus, kultūras publisko telpu, pārbauda informācijas un kultūras izpausmju atbilstību sabiedriski valstiskajām ideoloģiskajām nostādnēm, lai neatbilstības gadījumā aizliegtu. | |
| − | |||
Skat. arī [[Jaunatnei kaitīgas literatūras saraksta papildinājums 2.12.1936.]], [[Aizliegto grāmatu saraksts]] | Skat. arī [[Jaunatnei kaitīgas literatūras saraksta papildinājums 2.12.1936.]], [[Aizliegto grāmatu saraksts]] | ||
| 10. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
{{atsauces}} | {{atsauces}} | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Latvija padomju režīma varā 1945-1986: Dokumentu krājums. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2001. | * Latvija padomju režīma varā 1945-1986: Dokumentu krājums. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2001. | ||
| 19. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
* Maulina, Anna. Librarianship within Latvian culture // Information Europe: EBLIDA Magazine: European Bureau of Library, Information and Documentation Associations. - 2001. - Vol. 06. | * Maulina, Anna. Librarianship within Latvian culture // Information Europe: EBLIDA Magazine: European Bureau of Library, Information and Documentation Associations. - 2001. - Vol. 06. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/pad_okup/dok/1949.01.13.latv.htm Izvilkums no Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvaldes priekšnieka V. Jaunzema atskaites par viņa vadītās iestādes darbību 1948. gadā.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/pad_okup/dok/1949.01.13.latv.htm Izvilkums no Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvaldes priekšnieka V. Jaunzema atskaites par viņa vadītās iestādes darbību 1948. gadā.] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 12. decembris, plkst. 07.36
Cenzūra - vērtējot pēc pastāvošās varas iepriekš noteiktiem kritērijiem, politiski, reliģiski, ētiski vai morāli nevēlamas informācijas izņemšana no aprites, aizliegšana. Autoritārās un totalitārās iekārtās cenzūra skar gan publisko, gan privāto dzīvi, demokrātijās - publisko sfēru. Atkarībā no konteksta:
- 1. Varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē cenzors vai kontrolējošās varas institūcijas) atzīst par nevēlamu, valdošajai ideoloģijai neatbilstošu.[1]
- 2. Varas institūcija, kas pārrauga presi un citus masu medijus, kultūras publisko telpu, pārbauda informācijas un kultūras izpausmju atbilstību sabiedriski valstiskajām ideoloģiskajām nostādnēm, lai neatbilstības gadījumā aizliegtu.
Skat. arī Jaunatnei kaitīgas literatūras saraksta papildinājums 2.12.1936., Aizliegto grāmatu saraksts
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Piemēram, kaut Latvijas Republikā oficiāla cenzūra nepastāv, pēc 1991. gada Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, kura pārraudzībā ir Rīgas pilsētas vidusskolu bibliotēkas, regulāri pārbauda un cenzē skolēniem pieejamo literatūru, kā "novecojušu" liekot likvidēt visu, kur nosaukumā vai saturā ir t.s. "padomju" ideoloģija.
Literatūra par šo tēmu
- Latvija padomju režīma varā 1945-1986: Dokumentu krājums. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2001.
- Cenzūra un cenzori latviešu grāmatniecībā līdz 1918. gadam. / Limane, Lilija (sast.), Apinis, Aleksejs (red.). - LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa, Rīga, 2004. ISBN 9984–607–57–7
- Paeglis Jānis. Kas bija liegts Pirmās republikas lasītājiem : Preses likumi un izplatīšanai aizliegtā Latvijā izdotā literatūra 1918.-1940.gadā. - Zinātne: Rīga, 1996. - 139 lpp. ISBN 5-7966-1106-2
- Strods H. PSRS politiskā cenzūra Latvijā 1940.-1990. Dokumenti un materiāli. - Jumava: Rīga, 2011.
- Maulina, Anna. Librarianship within Latvian culture // Information Europe: EBLIDA Magazine: European Bureau of Library, Information and Documentation Associations. - 2001. - Vol. 06.
Resursi internetā par šo tēmu
- Izvilkums no Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvaldes priekšnieka V. Jaunzema atskaites par viņa vadītās iestādes darbību 1948. gadā.
- Zirnis E. Cenzūra.
- Jelgavas cenzora fonda kartiņa LVVA
- Štrāle A. Sešstūru zīmogs.
- Zellis Kaspars. Cenzūra latviešu gaumē. // satori.lv 07.06.2012.
