Atšķirības starp "Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome''' - 1918. gada novembra sākumā Vladivostokā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē<ref>Sibīrijas un Urālu latviešu bēgļu skaits 1919. gada beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku, no kuriem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, dzimtenē gaidīja atgriežamies aptuveni trīs ceturtdaļas. - LVVA, 2570. f., 10. apr., 15. l.</ref> izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, [[Latviešu baltie strēlnieki|bruņoto vienību]] organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm. | + | '''Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome''' - 1918. gada novembra sākumā Vladivostokā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē<ref>Sibīrijas un Urālu latviešu bēgļu skaits 1919. gada beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku, no kuriem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, dzimtenē gaidīja atgriežamies aptuveni trīs ceturtdaļas. - LVVA, 2570. f., 10. apr., 15. l.</ref> izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, [[Latviešu baltie strēlnieki|latviešu bruņoto vienību]] organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm. |
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. decembris, plkst. 12.50
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome - 1918. gada novembra sākumā Vladivostokā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē[1] izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, latviešu bruņoto vienību organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Sibīrijas un Urālu latviešu bēgļu skaits 1919. gada beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku, no kuriem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, dzimtenē gaidīja atgriežamies aptuveni trīs ceturtdaļas. - LVVA, 2570. f., 10. apr., 15. l.
Literatūra par šo tēmu
- Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005. – 319 lpp.
