Atšķirības starp "Dienvidlatvijas brigāde" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Latvijas bruņoto spēku '''Latviešu atsevišķā brigāde''', literatūrā arī '''Dienvidlatvijas brigāde''' - [[Latvijas zemessardze]]s latviešu vienība, izveidota 1919. gada 21. martā, pārdēvējot [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]] par "Latviešu atsevišķo brigādi". Pēc izveidošanas brigādi laika gaitā palielināja, iekļaujot tajā tādas daļas kā: | + | Latvijas bruņoto spēku '''Latviešu atsevišķā brigāde''', literatūrā arī '''Dienvidlatvijas brigāde''' - [[Latvijas zemessardze]]s (landesvēra) latviešu vienība, izveidota 1919. gada 21. martā, pārdēvējot [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]] par "Latviešu atsevišķo brigādi". Pēc izveidošanas brigādi laika gaitā palielināja, iekļaujot tajā tādas daļas kā: |
* [[Latvijas Neatkarības bataljons]]; | * [[Latvijas Neatkarības bataljons]]; | ||
* [[Cēsu bataljons]]; | * [[Cēsu bataljons]]; | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 31. decembris, plkst. 11.51
Latvijas bruņoto spēku Latviešu atsevišķā brigāde, literatūrā arī Dienvidlatvijas brigāde - Latvijas zemessardzes (landesvēra) latviešu vienība, izveidota 1919. gada 21. martā, pārdēvējot Latviešu atsevišķo bataljonu par "Latviešu atsevišķo brigādi". Pēc izveidošanas brigādi laika gaitā palielināja, iekļaujot tajā tādas daļas kā:
- Latvijas Neatkarības bataljons;
- Cēsu bataljons;
- Atsevišķais studentu bataljons;
- 4. latviešu bataljons;
- 5. latviešu bataljons;
- 6. latviešu bataljons;
- 7. latviešu (skolnieku) bataljons;
- 8. Piebagas bataljons;
- 9. Malienas bataljons;
- 1. jātnieku divizions (4 eskadroni);
- inženieru-sapieru bataljons;
- artilērijas baterija (2 lielgabali);
- aviācijas grupa (2 kaujas lidmašīnas);
- Latgales partizānu pulks (4 rotas);
- Augškurzemes partizānu pulks;
kā arī Rīgā pēc tās ieņemšanas maija beigās jaunformējamās vienības. Komandieris pulkvedis J.Balodis (kopš 21.03.1919.). 1919. gada jūlijā Latviešu atsevišķo brigādi apvienoja ar Ziemeļļatvijas brigādi un Latvijas baltvācu zemessargiem, izveidojot Latvijas armiju. Tajā Dienvidlatvijas brigāde tika pārveidota par Kurzemes divīziju, bet tās bataljoni - par pulkiem.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7 - 110. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
