Atšķirības starp "Kara transporta flote" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
Latvijas armijas '''Kara un transporta flote''' - Latvijas Republikas jūras spēki [[Bermontiāde]]s laikā, [[Jūras nodaļa]]s pakļautībā. | Latvijas armijas '''Kara un transporta flote''' - Latvijas Republikas jūras spēki [[Bermontiāde]]s laikā, [[Jūras nodaļa]]s pakļautībā. | ||
| − | 13.10.1919. Daugavas akvatorijā jūras virsleitnants [[Puķītis Eduards|Puķītis]] sāka organizēt kara un transporta [[flotile]]s - 1. un 2. Daugavas flotili, rekvizējot īpašniekiem upes tvaikonīšus u.c. peldlīdzekļus, un tos piemērojot karadarbības apstākļiem. Lielākā daļa šo kuģīšu atradās Andrejostā un Eksportostā, kur tos bija iesprostojusi Daugavas otrā pusē Dzegužkalnā izvietotā bermontiešu artilērijas baterija (3 kuģīši tika nogremdēti, mēģinot pārraut blokādi). Sabiedroto karakuģu artilērijas uguns aizsegā 15. oktobrī Kara transporta flote - bruņotie tvaikonīši "Newa" (kom. jaun.leitn. Gislers), "Sekunda" (kom. j.virsl. V.Dimza) un "Poderaa", savukārt "C" un "Cēzars" operācijas laikā tika sašauti), - īstenoja Latvijas armijas desantu Daugavgrīvā. | + | 13.10.1919. Daugavas akvatorijā jūras virsleitnants [[Puķītis Eduards|Puķītis]] sāka organizēt kara un transporta [[flotile]]s - 1. un 2. Daugavas flotili, - rekvizējot īpašniekiem upes tvaikonīšus u.c. peldlīdzekļus, un tos piemērojot karadarbības apstākļiem (kopā 28 kuģīšus). Flagmaņi: "Pawels" (līdz 14.10.), "Alfa" (14.10.-27.10), "Anita" (no 27.10.). Lielākā daļa šo kuģīšu atradās Andrejostā un Eksportostā, kur tos bija iesprostojusi Daugavas otrā pusē Dzegužkalnā izvietotā bermontiešu artilērijas baterija (3 kuģīši tika nogremdēti, mēģinot pārraut blokādi). Sabiedroto karakuģu artilērijas uguns aizsegā 15. oktobrī Kara transporta flote - bruņotie tvaikonīši "Newa" (kom. jaun.leitn. Gislers), "Sekunda" (kom. j.virsl. V.Dimza) un "Poderaa", savukārt "C" un "Cēzars" operācijas laikā tika sašauti), - īstenoja Latvijas armijas desantu Daugavgrīvā. 27. oktobrī Kara transporta flote aktīvi atbalstīja Latvijas armijas uzbrukumu pāri Daugavai un Lielupei. 29. oktobrī bruņotais tvaikonītis "Baltija" veiksmīgi izsēdināja diversantu vienības desantu pie Ragaciema. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 19. janvāris, plkst. 13.59
Latvijas armijas Kara un transporta flote - Latvijas Republikas jūras spēki Bermontiādes laikā, Jūras nodaļas pakļautībā.
13.10.1919. Daugavas akvatorijā jūras virsleitnants Puķītis sāka organizēt kara un transporta flotiles - 1. un 2. Daugavas flotili, - rekvizējot īpašniekiem upes tvaikonīšus u.c. peldlīdzekļus, un tos piemērojot karadarbības apstākļiem (kopā 28 kuģīšus). Flagmaņi: "Pawels" (līdz 14.10.), "Alfa" (14.10.-27.10), "Anita" (no 27.10.). Lielākā daļa šo kuģīšu atradās Andrejostā un Eksportostā, kur tos bija iesprostojusi Daugavas otrā pusē Dzegužkalnā izvietotā bermontiešu artilērijas baterija (3 kuģīši tika nogremdēti, mēģinot pārraut blokādi). Sabiedroto karakuģu artilērijas uguns aizsegā 15. oktobrī Kara transporta flote - bruņotie tvaikonīši "Newa" (kom. jaun.leitn. Gislers), "Sekunda" (kom. j.virsl. V.Dimza) un "Poderaa", savukārt "C" un "Cēzars" operācijas laikā tika sašauti), - īstenoja Latvijas armijas desantu Daugavgrīvā. 27. oktobrī Kara transporta flote aktīvi atbalstīja Latvijas armijas uzbrukumu pāri Daugavai un Lielupei. 29. oktobrī bruņotais tvaikonītis "Baltija" veiksmīgi izsēdināja diversantu vienības desantu pie Ragaciema.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 137. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Mūsu kara flotes 20 gadi. // Latvijas kareivis. Nr.178., 10.08.1939., 1.-2. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
