Atšķirības starp "Mīnu izzvejošanas flotile" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Kā pirmie mīnu Iznīciriāšanias darbus pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī uzsāka buksiertvaikoņi (velkoņi) "Baltija", "Lielupe" un "Nadežda". Galvenais mehāniķis j-vltn. Eduards Alksnis. Līdz 16. septembrim uz katra kuģa darbojās divas komandas: tvaikoņu privātā un militārā komanda (16. septembrī kuģu īpašnieku komandas tika demobilizētas). Vēlāk tiem pievienoja rekvizēto "Hamburg" (kom. j-ltn. Jēkabs Krasts), kura privāto komandu - 12 jūrniekus - 19. oktobrī mobilizēja aktīvajā karadienestā. | Kā pirmie mīnu Iznīciriāšanias darbus pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī uzsāka buksiertvaikoņi (velkoņi) "Baltija", "Lielupe" un "Nadežda". Galvenais mehāniķis j-vltn. Eduards Alksnis. Līdz 16. septembrim uz katra kuģa darbojās divas komandas: tvaikoņu privātā un militārā komanda (16. septembrī kuģu īpašnieku komandas tika demobilizētas). Vēlāk tiem pievienoja rekvizēto "Hamburg" (kom. j-ltn. Jēkabs Krasts), kura privāto komandu - 12 jūrniekus - 19. oktobrī mobilizēja aktīvajā karadienestā. | ||
| − | 1920. gada aprīlī flotili veidoja: "Baltija" (kom. j-ltn. Jānis Bernsons), "Kodirno" (kom. j-vltn. Roberts Ceplītis), "Wolemus" (kom. j-vltn. Vilis Kļaviņš), "Lielupe" (kom. j-vltn. Heinrichs Krasts), "Oskars" (kom. j-vltn. Jēkabs Krasts), "Sekunda" (kom. j-vltn. Mārtiņš Dāniels). 30.04.1920. Mīnu izzvejošanas flotili pārformēja par 2. Traleru divizionu ar j-vltn. Vilhelmu | + | 1920. gada aprīlī flotili veidoja: "Baltija" (kom. j-ltn. Jānis Bernsons), "Kodirno" (kom. j-vltn. Roberts Ceplītis), "Wolemus" (kom. j-vltn. Vilis Kļaviņš), "Lielupe" (kom. j-vltn. Heinrichs Krasts), "Oskars" (kom. j-vltn. Jēkabs Krasts), "Sekunda" (kom. j-vltn. Mārtiņš Dāniels). 30.04.1920. Mīnu izzvejošanas flotili pārformēja par 2. Traleru divizionu ar j-vltn. Vilhelmu Aranu (''Ahran'') ka diviziona komandieri. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 19. janvāris, plkst. 21.15
Latvijas armijas Mīnu izzvejošanas flotile - Latvijas Republikas jūras spēku vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, Jūras nodaļas sastāvā, izveidota uz bijušās Padomju Latvijas kara flotiles kuģu bāzes. Komandieris kopš 13.08.1919. - jūras virsleitnants Jūlijs Briedis.
Kā pirmie mīnu Iznīciriāšanias darbus pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī uzsāka buksiertvaikoņi (velkoņi) "Baltija", "Lielupe" un "Nadežda". Galvenais mehāniķis j-vltn. Eduards Alksnis. Līdz 16. septembrim uz katra kuģa darbojās divas komandas: tvaikoņu privātā un militārā komanda (16. septembrī kuģu īpašnieku komandas tika demobilizētas). Vēlāk tiem pievienoja rekvizēto "Hamburg" (kom. j-ltn. Jēkabs Krasts), kura privāto komandu - 12 jūrniekus - 19. oktobrī mobilizēja aktīvajā karadienestā.
1920. gada aprīlī flotili veidoja: "Baltija" (kom. j-ltn. Jānis Bernsons), "Kodirno" (kom. j-vltn. Roberts Ceplītis), "Wolemus" (kom. j-vltn. Vilis Kļaviņš), "Lielupe" (kom. j-vltn. Heinrichs Krasts), "Oskars" (kom. j-vltn. Jēkabs Krasts), "Sekunda" (kom. j-vltn. Mārtiņš Dāniels). 30.04.1920. Mīnu izzvejošanas flotili pārformēja par 2. Traleru divizionu ar j-vltn. Vilhelmu Aranu (Ahran) ka diviziona komandieri.
Literatūra par šo tēmu
- Mūsu kara flotes 20 gadi. // Latvijas kareivis. Nr.178., 10.08.1939., 1.-2. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
- Priedītis Ē. Latvijas kara flote 1919-1940. - Militārās literatūras apgādes fonds: Rīga, 2004., 230 lpp. ISBN 9984010422
