Atšķirības starp "Latvijas pilsoņi Sarkanajā armijā" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | 1940. gada vasarā [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā]], tās armija tika reformēta un pārdēvēta par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK Politbiroja lēmumu okupētās Latvijas Tautas armija tika iekļauta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā [[24. teritoriālais korpuss]]. Pēc [[Vērmahts|Vācijas armijas]] padzīšanas no Latvijas teritorijas, no 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam SA mobilizēja 57 422 Latvijas pilsņus. 1945. gada janvārī piederīgie saņēma 1999, bet no 1945. gada marta līdz novembrim - 7444 nāves ziņas par savu tuvinieku bojāeju; līdz 1945. gada janvārim no Sarkanās armijas bija dezertējuši 2254 cilvēki, bet no 1944. līdz 1946. gadam iznīcinātāju bataljonu kaujinieki bija arestējuši 5750 vīriešus, kuri bija izvairījušies no iesaukšanas vai dezertējuši. Kopā [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] rindās 2. Pasaules kara laikā cīnījās gandrīz 100 000 latviešu karavīru. 1956. gadā tika izformētas visas [[Padomju armija]]s etniskās daļas. | + | 1940. gada vasarā [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā]], tās armija tika reformēta un pārdēvēta par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK Politbiroja lēmumu okupētās [[Latvijas Tautas armija]] tika iekļauta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā [[24. teritoriālais korpuss]]. Pēc [[Vērmahts|Vācijas armijas]] padzīšanas no Latvijas teritorijas, no 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam SA mobilizēja 57 422 Latvijas pilsņus. 1945. gada janvārī piederīgie saņēma 1999, bet no 1945. gada marta līdz novembrim - 7444 nāves ziņas par savu tuvinieku bojāeju; līdz 1945. gada janvārim no Sarkanās armijas bija dezertējuši 2254 cilvēki, bet no 1944. līdz 1946. gadam iznīcinātāju bataljonu kaujinieki bija arestējuši 5750 vīriešus, kuri bija izvairījušies no iesaukšanas vai dezertējuši. Kopā [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] rindās 2. Pasaules kara laikā cīnījās gandrīz 100 000 latviešu karavīru. 1956. gadā tika izformētas visas [[Padomju armija]]s etniskās daļas. |
== == | == == |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. janvāris, plkst. 15.52
1940. gada vasarā Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā, tās armija tika reformēta un pārdēvēta par Latvijas PSR Tautas armiju, bet ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu okupētās Latvijas Tautas armija tika iekļauta Sarkanās armijas sastāvā kā 24. teritoriālais korpuss. Pēc Vācijas armijas padzīšanas no Latvijas teritorijas, no 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam SA mobilizēja 57 422 Latvijas pilsņus. 1945. gada janvārī piederīgie saņēma 1999, bet no 1945. gada marta līdz novembrim - 7444 nāves ziņas par savu tuvinieku bojāeju; līdz 1945. gada janvārim no Sarkanās armijas bija dezertējuši 2254 cilvēki, bet no 1944. līdz 1946. gadam iznīcinātāju bataljonu kaujinieki bija arestējuši 5750 vīriešus, kuri bija izvairījušies no iesaukšanas vai dezertējuši. Kopā Sarkanās Armijas rindās 2. Pasaules kara laikā cīnījās gandrīz 100 000 latviešu karavīru. 1956. gadā tika izformētas visas Padomju armijas etniskās daļas.
Satura rādītājs
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra
- Strods H. PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945) II - LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds: Rīga, 2007.
- Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN: 9984792110
Resursi internetā par šo tēmu
- Latviešu strēlnieku divīzijas // Letonika
- Neiburgs U. Latviešu karavīri Vācijas un PSRS armijās: galvenās problēmas.
- Neiburgs U. Pret savu gribu sarkanajā armijā.
- Pormals J. 24. teritoriālais korpuss – latvieši Sarkanajā armijā
- Teritoriālā korpusa formēšana. // Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā.
- Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem.
- Artura Mauriņa stāstījums. - historia.lv
- jermacāne I. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā (1941. gada 22. jūnijs – 1942. gada 5. oktobris) karavīru rakstītajās vēstulēs. // Latvijas Arhīvi. Nr3., 2006.
- Rolfs Ekmanis. Latviešu rakstnieki Iekškrievijā 1941.-1945. // Jaunā Gaita nr. 66, 1967
- Gundare I. Latviešu likteņi sarkanajā armijā.
- Илья Мощанский. 24-й латышский стрелковый корпус в боях с 22 июня
- Шнеер A. Евреи в Латышской дивизии. / Плен. - Глава 6. Латышская (Латвийская) дивизия.
- Кирсанов Н.А., Дробязко С.И. Национальные и добровольческие формирования по разные стороны фронта. // Отечественная история, 2001, № 6. С. 60-75.
- Гуревич A. От Сталинграда до Праги - танковая колонна "Латвияс стрелниекс"
- Виктор Авотиньш. Куда "пропали" латышские стрелки Второй мировой войны? // "7 секретов", № 37. 2008
- Петренко А.И. Советские прибалтийские дивизии в Великой Отечественной войне
- Латвийские формирования в составе Красной армии в 1940 – 1945 гг.