Atšķirības starp "24. teritoriālais korpuss" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. janvāris, plkst. 18.48

Sarkanās Armijas 24. teritoriālais korpuss (kr. 24-ый территориальный корпус) - no 1940. gada 10. jūlija līdz 1941, gada 3. augustam bijusī Latvijas Republikas armija (Latvijas Tautas armija), kas pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS, armija tika pārstrukturizēta (no 16000 vīru uz 8000 vīriem) un ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu iekļauta Sarkanās armijas sastāvā kā 24. teritoriālais korpuss (vēlāk to apstiprināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un PSRS TKP - Tautas Komisāru padomes - aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle). Korpusa komandieris: ģenerālleitnants R. Kļaviņš, korpusa komandiera vietnieks: ģenerālmajors Čistjakovs, korpusa komisārs: brigādes komisārs Smirnovs. Korpusa štāba priekšnieks: ģenerālmajors O. Ūdentiņš, viņa vietnieks, arī operatīvās daļas priekšnieks: pulkvedis Savinovs, operatīvās daļas priekšnieka palīgi: pulkvedis J. Upītis, pulkvedis P. Liepiņš un pltn. T. Galdiņš; izlūkošanas daļas priekšnieks: pltn. A. Blaus, ierindas daļas priekšnieks: pulkvedis A. Vīpulis, politiskās daļas priekšnieks: komisārs Šteinbergs, aizmugures daļas priekšnieks: pulkvedis J. Kaļķis, apgādes daļas priekšnieks: ģenerālmajors A. Dālbergs, spēkratu priekšnieks: ģenerālmajors 0. Grosbarts, artilērijas priekšnieks: ģenerālmajors A. Danebergs un artilērijas štāba priekšnieks: pulkvedis K. Kārkliņš.

Korpusu veidoja divas strēlnieku divīzijas (8000 vīru):

• 181. strēlnieku divīzija (saformēta no bij. Kurzemes divīzijas un Vidzemes divīzijas), ģen.maj. J. Liepiņš;
  • 186. strēlnieku pulks (nokomplektēts no bij. 1. Liepājas un 4. Valmieras kājnieku pulkiem);
  • 243. strēlnieku pulks (nokomplektēts no bij. 2. Ventspils un 5. Cēsu kājnieku pulkiem), pulkv. H. Jurevičs;
  • 195. strēlnieku pulks (nokomplektēts no bij. 3. Jelgavas un 6. Rīgas kājnieku pulkiem);
  • 623. artilērijas pulks (bij. Kurzemes artilērijas pulks, pulkv. E. Strauss;
  • 624. artilērijas pulks (bij. Vidzemes artilērijas pulks, pulkv. A. Kalniņš.
• 183. strēlnieku divīzija (bij. Latgales divīzijas un Zemgales divīzijas), ģen.maj. A. Krustiņš;
  • 285. strēlnieku pulks (nokomplektēts no bij. 7. Siguldas un 10. Aizputes kājnieku pulkiem), pulkv. K. Priedītis;
  • 295. strēlnieku pulks (nokomplektēts no bij. 8. Daugavpils un 11. Dobeles kājnieku pulkiem), pulkv. N. Ābeltiņš;
  • 227. strēlnieku pulks (nokomplektēts no bij. 9. Rēzeknes un 12. Bauskas kājnieku pulkiem), pulkv. V. Bruņinieks;
  • 640. artilērijas pulks (bij. Zemgales artilērijas pulks), pltn. A. Rozītis;
  • 639. artilērijas pulks (bij. Latgales artilērijas pulks), pulkv. J. Žīds.
• 613. artilērijas pulks (bij. Smagās artilērijas pulks), pulkv. A. Birkenšteins;
• 20. jātnieku pulks (bij. Jātnieku pulks), pulkv. J. Puksis.

No Sapieru pulka izveidoja korpusa un abu divīziju sapieru bataljonus. Armijas sakaru bataljonu pārdēvēja par korpusa sakaru bataljonu. No Aviācijas pulka uz 24. teritoriālo strēlnieku korpusu izdalīja vienu eskadriļu (kom. pltn. Ž. Jēris - 10 bij. Aviācijas pulka S.V. 5 lidmašīnas, 24 virsnieki un apm. 150 instruktori un kareivji).

181. strēlnieku divīziju novietoja Zemgalē un Kurzemē (1941. g. maijā pārdislocēja uz Vidzemi): divīzijas štābu - Tukumā, 186. strēlnieku pulku - Dobelē, Saldū, Kaulačos un Brūnumuižā, 195. strēlnieku pulku - Kuldīgas apvidū. 243. strēlnieku pulku - Talsu rajonā, 623. artilērijas pulku - Tukuma apvidū un 624. artilērijas pulku - Kandavas apvidū. 183. strēlnieku divīziju novietoja Vidzemē: divīzijas štābu - Cēsīs, 285. strēlnieku pulku - Cēsīs, 295. strēlnieku pulku - Valmierā, 227. strēlnieku pulku - Valkā, Apē un Rūjienā, 639. artilērijas pulku - Cēsu apvidū, 640. artilērijas pulku - Limbažu rajonā un 20. jātnieku pulku - Jelgavā, Svētē, Iecavā un Bēnē.

1940. 14. jūnija rītā tika veikti plaši korpusa komandējošā sastāva aresti: daļu virsniekus norīkoja “uz mācībām”, kur apcietināja un atbruņoja. Par pretošanos un bēgšanas mēģinājumiem vairāki cilvēki tika nošauti. Pārējos nogādāja Gulbenes stacijā sagatavotos ieslodzīto vagonos - tika aizvesti uz Rīgu, 16.-17. jūnijā virsniekus aizveda tālāk uz Daugavpili, bet no turienes - uz PSRS galējiem ziemeļiem — uz Noriļskas soda nometnēm. Kopumā karaspēka nometnēs un ārpus tām 1941. gada 14.-21. jūnijā tika apcietināti 550–555 aktīvajā dienestā Sarkanajā armijā esošie bijušās Latvijas armijas virsnieki, 180 tika piespriests nāvessods, bet dzimtenē 50. gados atgriezās tikai nepilni astoņi desmiti no uz Noriļsku izvestajiem virsniekiem.

1941. gada jūlijā Igaunijas PSR teritorijā no evakuētajiem Latvijas iedzīvotājiem^[1] - strādnieku gvardes kaujiniekiem un padomju aktīvistiem, - tika izveidoti divi latviešu strēlnieku pulki. Cīņās pie Ļeņingradas tie cieta smagus zaudējumus, un to pārpalikumu apvienoja 76. atsevišķajā latviešu strēlnieku pulkā, kurš turpmākajās cīņās gandrīz pilnībā tika iznīcināts. Tā kā latviešu teritoriālais korpuss kaujās ar vērmahtu bija cietis ievērojamus zaudējumus, abas divīzijas tika nolemts apvienot vienā. 1941. gada 3. augustā iznāca rīkojums pārformēt 24. teritoriālā korpusa atliekas par 201. Latvijas strēlnieku divīziju, uzsākot to formēt Gorohovecas nometnē, netālu no Maskavas. Oktobra sākumam Latvijas divīzijā bija 10 877 karavīri. Gorohovecas nometnē bāzējās arī 1. atsevišķais latviešu rezerves pulks, kuru regulāri papildināja ar etniskajiem latviešiem no citām PSRS malām - aptuveni 33 000 karavīru, - kurus pēc apmācības nosūtīja uz 201. divīziju, papildinot tās personālsastāvu pēc zaudējumiem kaujās.

1942. gada 16. augustā no bijušajiem Latvijas armijas tankistiem, papildinot personālsastāvu ar jaunapmācītajiem, tika izveidots tanku bataljons "Latvijas strēlnieks" (танковая колонна "Латвияс стрелниекс"), kas tika iekļauts 25. tanku pulka sastāvā (25-ий Гвардейский танковый полк). Par izcilību kaujās, oktobrī 201. divīzijai piešķīra "43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas" nosaukumu. 1943. gadā izveidoja 1591. zenītartilērijas pulku un 1. latviešu bumbvedēju aviācijas pulku, kuru pamatu veidoja savulaik Latvijas armijas apmācību izgājušie karavīri. 1944. gada jūnijā uz 1. atsevišķā latviešu rezerves pulka bāzes tika izveidota 308. latviešu strēlnieku divīzija. 1944. gada jūlijā 43. gvardes divīziju un 308. divīziju apvienoja 130. latviešu strēlnieku korpusā, kas piedalījās cīņās pie Rēzeknes, Daugavpils, Madonas, Krustpils un Rīgas, bet kara beigās cīnījās Kurzemes frontē.

Skat. arī: Latvijas pilsoņi Sarkanajā armijā

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

• Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN: 9984792110

Resursi internetā par šo tēmu

• 24. teritoriālais korpuss – latvieši Sarkanajā armijā : J.Pormala atmiņas
• Par Latvijas armijas iznīcināšanu. 1940.-1941.gads // gulags.lv
• Jēkabsons Ē. 1941. gada 14. jūnijs 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā.
• Teritoriālā korpusa formēšana
• Izvilkumi no Alberta Lūša atmiņām par dienestu Latvijas armijā, vēlāk 24. teritoriālajā korpusā, dezertēšanu, dzīvi vācu okupācijas laikā, dienestu Latviešu leģionā un nonākšanu gūstā. // historia.lv