Atšķirības starp "Latgales atsevišķais eskadrons" versijām
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* [[ritmeistars]] A.Godkalns | * [[ritmeistars]] A.Godkalns | ||
− | Eskadronu sāka formēt ritmeistars A.Godkalns 1919. gada 18. aprīlī Mītavā, turpināja formēšanu Cērkstes muižā pie Tukuma. 10. maijā eskadronā jau bija 8 virsnieki, 10 instruktori (apakšvirsnieki) un 65 jātnieki (visi brīvprātīgie). 15. maijā eskadronu kā Nr.3. iekļāva [[1. jātnieku divizions|1. jātnieku divizionā]] (kom. ritmeistars A.Lēvings). Pēc jūlijā un augustā īstenotās bruņoto spēku reorganizācijas (05.08. divizionu izformēja), 6. augustā 3. eskadronu iekļāva [[Latgales divīzija|Latgales divīzijā]]. 10. augustā eskadronā bija 8 virsnieki, 1 [[virsseržants]], 24 instruktori un 82 jātnieki (75 zirgi). 19. augustā eskadronu papildināja ar daļu no [[1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons|1. Ziemeļlatvijas atsevišķā eskadrona]]: 27 instruktorus un 34 jātniekus (35 zirgi). Dislocēts eskadrons bija Latgales frontē, kur tā īpašā vienība virsleitnanta P.Veimaņa vadībā nodarbojās ar lielinieku diversantu tvarstīšanu. | + | Eskadronu sāka formēt ritmeistars A.Godkalns 1919. gada 18. aprīlī Mītavā, turpināja formēšanu Cērkstes muižā pie Tukuma. 10. maijā eskadronā jau bija 8 virsnieki, 10 instruktori (apakšvirsnieki) un 65 jātnieki (visi brīvprātīgie). 15. maijā eskadronu kā Nr.3. iekļāva [[1. jātnieku divizions|1. jātnieku divizionā]] (kom. ritmeistars A.Lēvings). Pēc jūlijā un augustā īstenotās bruņoto spēku reorganizācijas (05.08. divizionu izformēja), 6. augustā 3. eskadronu iekļāva [[Latgales divīzija|Latgales divīzijā]]. 10. augustā eskadronā bija 8 virsnieki, 1 [[virsseržants]], 24 instruktori un 82 jātnieki (75 zirgi). 19. augustā eskadronu papildināja ar daļu no [[1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons|1. Ziemeļlatvijas atsevišķā eskadrona]]: 27 instruktorus un 34 jātniekus (35 zirgi). Dislocēts eskadrons bija Latgales frontē, kur tā īpašā vienība virsleitnanta P.Veimaņa vadībā nodarbojās ar lielinieku diversantu tvarstīšanu. 15. oktobrī eskadronā bija 221 karavīri un 135 zirgi. |
+ | |||
+ | [[Bermontiāde]]s laikā eskadrons sākumā veica izlūkošanu Priedkalnes dzelzceļa stacijas apkaimē un pie Vārnu kroga, tad atkāpās uz Bolderāju, Daugavgrīvu un Jaunmīlgrāvi, kur patrulēja Daugavas labo krastu no Jaunmīlgrāvja līdz jūrai. Pēc tam eskadrons tika pārdislocēts uz Ķekavas-Ikšķiles-Ogres iecirkni [[Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] atbalstam. 1919. gada 28. oktobrī ar Latgales divīzijas komandiera pavēli 3. eskadrons tika pārdēvēts par "Latgales atsevišķo eskadronu". | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 15. februāris, plkst. 19.44
Latvijas armijas 1. Jātnieku pulks - viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, izveidota 1919. gada aprīlī un maijā Mītavā (mūsd. Jelgava). Komandieri:
- ritmeistars A.Godkalns
Eskadronu sāka formēt ritmeistars A.Godkalns 1919. gada 18. aprīlī Mītavā, turpināja formēšanu Cērkstes muižā pie Tukuma. 10. maijā eskadronā jau bija 8 virsnieki, 10 instruktori (apakšvirsnieki) un 65 jātnieki (visi brīvprātīgie). 15. maijā eskadronu kā Nr.3. iekļāva 1. jātnieku divizionā (kom. ritmeistars A.Lēvings). Pēc jūlijā un augustā īstenotās bruņoto spēku reorganizācijas (05.08. divizionu izformēja), 6. augustā 3. eskadronu iekļāva Latgales divīzijā. 10. augustā eskadronā bija 8 virsnieki, 1 virsseržants, 24 instruktori un 82 jātnieki (75 zirgi). 19. augustā eskadronu papildināja ar daļu no 1. Ziemeļlatvijas atsevišķā eskadrona: 27 instruktorus un 34 jātniekus (35 zirgi). Dislocēts eskadrons bija Latgales frontē, kur tā īpašā vienība virsleitnanta P.Veimaņa vadībā nodarbojās ar lielinieku diversantu tvarstīšanu. 15. oktobrī eskadronā bija 221 karavīri un 135 zirgi.
Bermontiādes laikā eskadrons sākumā veica izlūkošanu Priedkalnes dzelzceļa stacijas apkaimē un pie Vārnu kroga, tad atkāpās uz Bolderāju, Daugavgrīvu un Jaunmīlgrāvi, kur patrulēja Daugavas labo krastu no Jaunmīlgrāvja līdz jūrai. Pēc tam eskadrons tika pārdislocēts uz Ķekavas-Ikšķiles-Ogres iecirkni 4. Valmieras kājnieku pulka atbalstam. 1919. gada 28. oktobrī ar Latgales divīzijas komandiera pavēli 3. eskadrons tika pārdēvēts par "Latgales atsevišķo eskadronu".