Atšķirības starp "Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions" versijām
m (→) |
m (→) |
||
| 32. rindiņa: | 32. rindiņa: | ||
Attēls:Latvijas_brunuvilciens_12.jpg|pulka virsnieki pirms izformēšanas | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_12.jpg|pulka virsnieki pirms izformēšanas | ||
Attēls:Latvijas_brunuvilciens_14.jpg|Čiekurkalnā | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_14.jpg|Čiekurkalnā | ||
| − | Attēls:Brunuvilciens_Daugavpils.jpg| | + | Attēls:Brunuvilciens_Daugavpils.jpg|bruņuvilciens Daugavpilī |
Attēls:Brunuvilcienss.jpg| | Attēls:Brunuvilcienss.jpg| | ||
Attēls:Zverests.jpg|zvērests | Attēls:Zverests.jpg|zvērests | ||
| + | Attēls:Vilciens_Daugavpils.jpg|bruņuvilciens Daugavpilī | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. februāris, plkst. 11.48
Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions - no bruņotajiem vilcieniem veidota karaspēka vienība Latvijas armijā 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, apvienojot visus Bruņotajā divizionā esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts J.Lavenieks. Vilcieni bija sadalīti darbībai Daugavas labajā krastā (Vidzeme, Latvgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Krievijas impērijas standartam 1524 mm, un kreisajā krastā (Kurzeme un Zemgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Eiropas standartam 1435 mm (1. Pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija 5 dažādu platumu dzelzceļa līnijas: K platums 1524 mm, N platums 1435 mm, un šaursliežu līnijas: M platums 1000 mm, P platums 750 mm, L platums 600 mm), savukārt lielākajos mezglos - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Gulbenē, Rēzeknē un Daugavpilī vienlaicīgi bija vairāku platumu līnijas.
Bruņoto vilcienu divizionu veidoja:
- I Latvijas bruņotais vilciens
- II Latvijas bruņotais vilciens "Komunistu iznīcinātājs"
- III Latvijas bruņotais vilciens
- IV Latvijas bruņotais vilciens
- Liepājas bruņotais vilciens Nr.1. "Kalpaks"
- Liepājas bruņotais vilciens Nr.2. "Pikols"
1926. gada 1. jūlijā bruņoto vilcienu divizionu pārdēvēja par Bruņoto vilcienu pulku. 1939. gada septembrī pulkā bija 4 bruņuvilcieni (2 iekonservēti un paredzēti aktivizācijai tikai kara gadījumā) ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas) un 2 smagas dzelzceļa artilērijas baterijas, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki. Viena bruņuvilciena sastāvu veidoja bruņota lokomotīve, 4 divasu un 1 četrasu bruņuplatformas, vagoni.
1940. gada 3. februārī pulku izformēja. Iekonservētos vilcienus demontēja, derīgos lielgabalus atdeva Krasta artilērijas vienībām. Palika tikai viens LPSR Teritoriālā korpusa bruņoto vilcienu divizions 2 bruņuvilcienu sastāvā, kas bāzējās Bolderājā. Pēc Latvijas okupācijas vilcienus pārņēma Sarkanā armija un iekļāva LPSR Teritoriālajā korpusā.
britu jūrnieki pie bruņuvilciena platformas ar 77 mm jūras lielgabalu
pie Daugavpils
Kanē jūras lielgabals
Kanē jūras lielgabals
Kanē jūras lielgabals
Kanē jūras lielgabala platforma
Kanē jūras lielgabala platforma
Kanē jūras lielgabals
105 mm vācu haubice
divasu bruņuplatforma ar 105 mm haubici
bruņuplatforma
pulka virsnieki pirms izformēšanas
Čiekurkalnā
bruņuvilciens Daugavpilī
zvērests
bruņuvilciens Daugavpilī
Literatūra par šo tēmu
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
- Jēkabsons Ēriks. Ģenerālis Jānis Lavenieks un Latvijas armijas bruņotie vilcieni. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.6., 28.-29. lpp.
