Atšķirības starp "Livonijas Zobenbrāļu ordenis" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
72. rindiņa: | 72. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://193.184.161.234/DF/detail.php?id=80 Letter by Pope Gregory IX. In Latin. Hosted by the National Archive of Finland.] | * [http://193.184.161.234/DF/detail.php?id=80 Letter by Pope Gregory IX. In Latin. Hosted by the National Archive of Finland.] | ||
+ | ---- | ||
+ | * [http://teuton.alfaspace.net/sw_ord.htm Конопленко А. А. Роль ордена Меченосцев в немецком завоевании Ливонии.] | ||
[[Kategorija:Eiropas valstis]] | [[Kategorija:Eiropas valstis]] |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 5. novembris, plkst. 14.47
dibināts | 1202. |
valsts | 1207.-1237. |
devīze | Helfen. Wehren. Heilen. (Palīdzēt. Aizsargāt. Dziedināt.) |
'sizereni |
|
hierarhija |
|
Zobenbrāļu ordenis (lat. Fratres miliciae Christi de Livonia, vāc. Brüder der Ritterschaft Christi von Livland) - katoļu mūku-bruņinieku ordenis Austrumeiropā, kas XIII gs. Livonijā izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas bīskaps Alberts un cisterciešu abats Teodorihs Livonijas iekarošanai un pagānu kristīšanai. Pirmo mūku-bruņinieku ordenis, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona. Ordeņa statūti veidoti pēc Tempļa ordeņa statūtu parauga. Atšķirībā no Templiešu ordeņa, kas pakļāvās tieši pāvestam Zobenbrāļu ordenis bija episkopālais ordenis, t.i. atradās Rīgas bīskapa pakļautībā. Vēlāk, lai izkļūtu jau no pakļautības Rīgas bīskapam Ordenis panāca, ka Sv. Romas impērijas imperators Otons IV ņem to savā aizsardzībā kā vasaļvalsti. Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi, kas ievēlēja kapitulu un mestru. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram. Bez tam ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji. Lai kļūtu par ordeņbrāli vajadzēja dot šķīstības, paklausības un nabadzības zvērestu, kas nozīmēja atteikšanos no privātīpašuma, celibāta ievērošanu un bezierunu paklausību. Līdzīgi kā Templiešu ordenī arī zobenbrāļiem vajadzēja dot ceturto zvērestu - visu dzīvi veltīt cīņai ar neticīgajiem. 1207. gadā ordenis panāca, ka tā valdījumā tiek nodota 1/3 no iekarotajām teritorijām, kas ļāva izveidot ordeņa valsti, kā arī deva deva regulārus un arvien pieaugošus ienākumus. Pēc sagrāves 1236. gadā kaujā pie Saules Ordenis 1237. gadā pašlikvidējās un pievienojās Teitoņu ordenim, tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā.
Galerija
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
- Indriķa hronika. / Tulk.: Feldhūns, Ā., priekšv. Un koment. Mugurēvičs, Ē. - Zinātne: Rīga, 1993.
- Atskaņu hronika. / No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. - Zinātne: Rīga, 1998.
- Latvijas vēstures avoti. 2. sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. Red. Švābe, A. - Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937. 1. burtn.
- Zeļenkovs, A. Kas bija zobenbrāļi? // Lauku Avīze // pielikums Mājas Viesis. 24.02.2001., 12. lpp.
- Friedrich Benninghoven. Der Orden der Schwertbrüder: Fratres milicie Christi de Livonia. - Böhlau: Köln, 1965
- Alain Demurger. Die Ritter des Herrn. Geschichte der geistlichen Ritterorden. - Beck: München 2003, ISBN 3-406-50282-2
- Christiansen E. The Northern Crusades. - London, 1980
- Urban W. The Samogitian Crusade. - Chicago, 1989
- Бунге Ф.Г. Орден меченосцев. Сборник материалов и статей по истории Прибалтйского края. Том 2. - Рига, 1879. с.16.-44.
Resursi internetā par šo tēmu
- Dedumietis D. Zobenbrāļu ordenis (1202.-1237.) - historia.lv
- Dokumenti pie šķirkļa Zobenbrāļu ordenis - historia.lv
- Zobenbrāļu ordenis - Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture.
- Vācu ordeņa virsmestra Hartmaņa no Heldrunges vēstījums par Livonijas Zobenbrāļu ordeņa pievienošanu ar Vācu bruņinieku ordeni.
- Schwertbrüderorden. (1202-1237)
- Hermanni de Wartberge Chronicon Livoniae über Litauen im Zusammenhang mit den Daten der Archäologie
- Livland 1198-1260
- Die Feldzüge der deutschen Ritter im Baltikum