Atšķirības starp "Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
** [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|1. eskadrons]] (bij. Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, kom.v.i. poručiks Rēls); | ** [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|1. eskadrons]] (bij. Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, kom.v.i. poručiks Rēls); | ||
** [[Goldfelda eskadrons|2. eskadrons]] (bij. Goldfelda eskadrons, kom. ritmeistars A.Godkalns); | ** [[Goldfelda eskadrons|2. eskadrons]] (bij. Goldfelda eskadrons, kom. ritmeistars A.Godkalns); | ||
| − | ** [[Latgales atsevišķais eskadrons|3. eskadrons]] (bij. | + | ** [[Latgales atsevišķais eskadrons|3. eskadrons]] (bij. 3. atsevišķais eskadrons); |
** 4. rezerves eskadrons | ** 4. rezerves eskadrons | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. marts, plkst. 08.14
1. jātnieku divizions - landesvēra Atsevišķās latviešu brigādes vienība, saformēta 1919. gada 5. maijā, pievienojot Latviešu atsevišķai jātnieku nodaļai 3.atsevišķo eskadronu. Komandieris ritmeistars A.Lēvings, štāba priekšnieks A.Hartmans, adjutants poručiks J.Taube.
- 1. eskadrons (bij. Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, kom.v.i. poručiks Rēls);
- 2. eskadrons (bij. Goldfelda eskadrons, kom. ritmeistars A.Godkalns);
- 3. eskadrons (bij. 3. atsevišķais eskadrons);
- 4. rezerves eskadrons
Bāzējās Lapmežciemā. 1. eskadrons pildīja jūras krasta apsardzes dienestu Lapmežciemā un Bigauņciemā, 2. eskadrons atradās rezervē Ķemeros, 3. eskadrons Cērkstes muižā pie Tukuma. 3. eskadrons piedalījās Rīgas ieņemšanā (22.05.), tad devās talāk uz Juglu, tad Strazdumuižu, sekojot pretiniekam Carnikavas virzienā. 5. augustā līdz ar vispārējo bruņoto spēku pārformēšanu par Latvijas armiju, 1. jātnieku divizions tika izformēts un tā eskadroni sadalīti pa divīzijām (1. eskadrons pievienots Kurzemes divīzijai, 3. eskadrons pievienots Latgales divīzijai).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 239. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
