Atšķirības starp "Staņislava ordenis" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Order_Stanislav.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Order_Stanislav.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Sv. Staņislava ordenis (Sv. | + | '''Sv. Staņislava ordenis (Sv.Sto)''' (pl. ''Order Świętego Stanisława'', kr. ''Императорский и Царский Орден Святого Станислава'') - 1765. gadā Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska dibināts [[ordenis]], kopš 1831. gada viens no [[Krievijas impērija]]s apbalvojumiem. Jaunākais un pēc ranga zemākais ordenis Krievijā (nākošais aiz [[Annas ordenis|Sv. Annas ordeņa]]), paredzēts jebkura pilsoņa apbalvošanai par nopelniem sabiedrības labā. Ordeņa zīmi veido zeltīts un ar sarkanu emalju Maltas krusts ar bumbiņām staru stūros. Starp krusta stariem kronēti divgalvu ērgļi, šķēluma galos rievoti pusloki. Aversa centrā balti emaljēts medaljons ar sarkaniem iniciāļiem SS (svētais Staņislavs). Ordeņa zvaigzne ir sudraba, astoņstaru, centrā balti emaljēts medaljons ar sarkaniem iniciāļiem SS, tam apkārt šaura zeltīta josla, kuras ārpusē pa apli izvietots teksts: PRAEMIANDO INICITAT (apbalvojums iedrošina). Ordeņa muarē ir sarkana, ar baltām malassvītrām. |
* I šķiras ordenis - krusts un zvaigzne - nēsājams uz 11 cm platas lentes pār labo plecu, krusts piesprausts pie kreisā gurna, zvaigzne spraužama pie krūtīm kreisajā pusē. | * I šķiras ordenis - krusts un zvaigzne - nēsājams uz 11 cm platas lentes pār labo plecu, krusts piesprausts pie kreisā gurna, zvaigzne spraužama pie krūtīm kreisajā pusē. | ||
* II šķiras ordenis - krusts (mazāks, nekā I šķirai) - nēsājams 4,5 cm platā lentē kaklā (līdz 1839. gadam krusts bija kopā ar zvaigzni), taču tad zvaigzni sāka piešķirt tikai ārzemju kavalieriem, tās vietā vietējiem domāto ordeni vainagojot ar imperatora kroni (līdz 1874. gadam). | * II šķiras ordenis - krusts (mazāks, nekā I šķirai) - nēsājams 4,5 cm platā lentē kaklā (līdz 1839. gadam krusts bija kopā ar zvaigzni), taču tad zvaigzni sāka piešķirt tikai ārzemju kavalieriem, tās vietā vietējiem domāto ordeni vainagojot ar imperatora kroni (līdz 1874. gadam). | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. marts, plkst. 14.24
Sv. Staņislava ordenis (Sv.Sto) (pl. Order Świętego Stanisława, kr. Императорский и Царский Орден Святого Станислава) - 1765. gadā Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska dibināts ordenis, kopš 1831. gada viens no Krievijas impērijas apbalvojumiem. Jaunākais un pēc ranga zemākais ordenis Krievijā (nākošais aiz Sv. Annas ordeņa), paredzēts jebkura pilsoņa apbalvošanai par nopelniem sabiedrības labā. Ordeņa zīmi veido zeltīts un ar sarkanu emalju Maltas krusts ar bumbiņām staru stūros. Starp krusta stariem kronēti divgalvu ērgļi, šķēluma galos rievoti pusloki. Aversa centrā balti emaljēts medaljons ar sarkaniem iniciāļiem SS (svētais Staņislavs). Ordeņa zvaigzne ir sudraba, astoņstaru, centrā balti emaljēts medaljons ar sarkaniem iniciāļiem SS, tam apkārt šaura zeltīta josla, kuras ārpusē pa apli izvietots teksts: PRAEMIANDO INICITAT (apbalvojums iedrošina). Ordeņa muarē ir sarkana, ar baltām malassvītrām.
- I šķiras ordenis - krusts un zvaigzne - nēsājams uz 11 cm platas lentes pār labo plecu, krusts piesprausts pie kreisā gurna, zvaigzne spraužama pie krūtīm kreisajā pusē.
- II šķiras ordenis - krusts (mazāks, nekā I šķirai) - nēsājams 4,5 cm platā lentē kaklā (līdz 1839. gadam krusts bija kopā ar zvaigzni), taču tad zvaigzni sāka piešķirt tikai ārzemju kavalieriem, tās vietā vietējiem domāto ordeni vainagojot ar imperatora kroni (līdz 1874. gadam).
- III šķiras ordenis - krusts (mazāks, nekā II šķirai) - nesājams 2,6 cm platā lentē pogcaurumā (ar III šķiru apbalvoja arī ierēdņus - sākot ar guberņas sekretāru, - pat mājskolotājus par izdienu ne mazāk kā 15 nokalpoti gadi).
Sākotnēji visu 4 šķiru kavalieriem līdz ar ordeni tika piešķirts dzimtmuižnieka statuss, bet pēc 1855, gada to piešķīra vairs tikai I šķiras kavalieriem. 1839. gada 28. maija Statūti likvidēja IV šķiru, bet II šķiru sadalīja divās kategorijās: ar kroni un bez kroņa. Ārzemniekiem ar zvaigzni, bet vietējiem domāto ordeni vainagojot ar imperatora kroni - kroni atcēla 1874. gadā). Kopš 1855. gada 5. augusta ordenis, kuru piešķir par militāriem nopelniem, papildināts ar diviem sakrustotiem zobeniem (bet III šķiras kopš 1857. gada nēsājams ar lentes pušķi)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 266. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Grīnberga Laima. Ceļvedis ordeņu vēsturē. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1999. - 154 lpp. ISBN 9984-17-190-6
- Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
- Симонов А.А., Закатов А.Н. Императорские Ордена России (1698-1997). - Москва,1997
- Шепелев Л.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991
