Atšķirības starp "Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
barons '''Hanss Joahims Pauls Ādolfs Manteifels–Scēge''' (''Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1894.–1919.) - virsnieks. | barons '''Hanss Joahims Pauls Ādolfs Manteifels–Scēge''' (''Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1894.–1919.) - virsnieks. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. marts, plkst. 15.57
barons Hanss Joahims Pauls Ādolfs Manteifels–Scēge (Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege, 1894.–1919.) - virsnieks.
Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā, pēc tam Lielbritānijā. Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913.–1914.), tiesību zinātņu doktors. 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas Anbahas 2. ulānu pulku (2. Ulanen-Rgt. in Ansbach). Karoja Austrumu frontē (Rumānijā). 1915. gadā leitnants. 1917. gadā 18. Bavārijas kājnieku pulka (18. bayer. Inf.-Rgt.) rotas komandieris Rietumu frontē. Vairākas reizes ievainots, apbalvots (1918.: Bayer. Mil.-Verdi O. m. Krone). 1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja Trieciena rotu. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. 16. aprīļa puču. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā uz Dzelzs tilta pār Daugavu Rīgā, par npelniem Latvijas labā ar godu apglabāts Rīgā Doma baznīcā.
