Atšķirības starp "Andersons Teodors" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Teodors Andersons''' - virsnieks. | + | '''Teodors Ērihs Nikolajs Andersons''' - virsnieks. |
Dzimis 1890. gada 16. februārī Padures pagastā. 1909. gadā absolvējis Liepājas reālskolu, sācis dienestu Krievijas impērijas armijā. 1913. gadā absolvējis Pēterburgas Mihaila artilērijas karaskolu. 1915. gada februārī kritis gūstā, kur sabija līdz 1918. gadam. Pēc atbrīvošanas iestājies dienestā 1. Baltijas baterijā. Kopš 1919. gada 10. maija haubicu baterijas komandieris [[Līvena nodaļa|Līvena bataljonā]]. Pēc [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s kapitulācijas 1920. gada janvārī, kopš maija [[Latvijas armija]]s [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulkā]]. | Dzimis 1890. gada 16. februārī Padures pagastā. 1909. gadā absolvējis Liepājas reālskolu, sācis dienestu Krievijas impērijas armijā. 1913. gadā absolvējis Pēterburgas Mihaila artilērijas karaskolu. 1915. gada februārī kritis gūstā, kur sabija līdz 1918. gadam. Pēc atbrīvošanas iestājies dienestā 1. Baltijas baterijā. Kopš 1919. gada 10. maija haubicu baterijas komandieris [[Līvena nodaļa|Līvena bataljonā]]. Pēc [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s kapitulācijas 1920. gada janvārī, kopš maija [[Latvijas armija]]s [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulkā]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. marts, plkst. 10.22
Teodors Ērihs Nikolajs Andersons - virsnieks.
Dzimis 1890. gada 16. februārī Padures pagastā. 1909. gadā absolvējis Liepājas reālskolu, sācis dienestu Krievijas impērijas armijā. 1913. gadā absolvējis Pēterburgas Mihaila artilērijas karaskolu. 1915. gada februārī kritis gūstā, kur sabija līdz 1918. gadam. Pēc atbrīvošanas iestājies dienestā 1. Baltijas baterijā. Kopš 1919. gada 10. maija haubicu baterijas komandieris Līvena bataljonā. Pēc Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas kapitulācijas 1920. gada janvārī, kopš maija Latvijas armijas Zemgales artilērijas pulkā.
No 1920. gada 22. novembra Karaskolas artilērijas nodaļas priekšnieks. No 1924. gada 5. septembra Kurzemes artilērijas pulka diviziona komandieris. 1927. gadā absolvējis Francijas kara akadēmijas augstākos virsnieku kursus. No 1927. gada oktobra līdz 1929. gada novembrim pasniedzē∆s Virsnieku akadēmiskajos kursos. Smagās artilērijas pulka komandieris (11.1929.-09.1930.). No 1932. gada 11. maija Zemgales artilērijas pulka komandieris.
Miris 1936. gada 16. decembrī Rīgā.
Apbalvojumi:
- Sv. Annas ordenis, IV šķira
- Sv. Staņislava ordenis, III šķira
- Triju Zvaigžņu ordenis II šķira
- Aizsargu nopelnu krusts
- Igaunijas Ērgļa krusts, II šķira
- Polijas "Krzyž Walechnych"
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 303. lpp. ISBN 9984-00-395-7
