Atšķirības starp "Bernhards Reinholds" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. marts, plkst. 16.13

Reinholds Bernhards (1879.-1937.) - virsnieks.

Dzimis 1879. gada 26. martā Carnikavā, Vidzemes guberņā. 1900. gadā absolvējis Mangaļu jūrskolu, no 1901. gada tālbraucējs stūrmanis. 1903. gadā ieguvis tālbraucēja kapteiņa diplomu, pasniedzējs Lubezeres jūrskolā. 1904. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā. Dienējis kā virsnieks uz hidrogrāfijas kuģiem, vairākkārt piedalījies Zinātņu akadēmijas ekspedīcijās. No 1909. gada dienēja Klusā okeāna flotē Vladivostokā, jūras kapteinis. 1915. gadā pārcelts uz Baltijas jūras kara floti kā kuģa komandieris. 1917. gada maijā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku par rotas komandieri. Septembrī ievainots un pārcelts atpakaļ flotē par mīnu kuģa komandieri.

No 1918. gada 2.-22. augustā Padomju Krievijas Volgas kara flotiles komandieris. No 1919. gada februāra Padomju Latvijas kara flotiles komandieris. 22. maijā, pec Rīgas zaudēšanas, flotile pilnā sastāvā kapitana R.Bernharda vadībā pārgāja Latvijas zemessardzes pusē. No 1919. gada augusta līdz 1920. gada janvārim virsnieks Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā. 1920. gada 18. maijā stājās Latvijas armijas dienestā kā vecākā jūras priekšnieka sevišķu uzdevumu virsnieks, pēc tam Jūras novērošanas dienesta priekšnieks. Kopš 1922. gada aprīļa Jūras sakaru dienestā. 1923.-1930. gados virsnieks Kara ēku un būvju valdē (pēc 1924. gada Kara būvniecības pārvalde). Pēc tam pasniedzējs Karaskolā, strādājis Bruņošanas pārvaldē. 1930. gada oktobrī atvaļināts no dienesta. Strādājis par radio diktoru. Sarakstījis pirmās kara kuģniecības taktikas mācību grāmatas latviešu valodā, kā arī virkni noveļu

Apbalvojumi:

• Sv. Vladimira ordenis
• Sv. Annas ordenis
• Sv. Staņislava ordenis

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 314. lpp. ISBN 9984-00-395-7