Atšķirības starp "Grīnbergs Gustavs" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 11. marts, plkst. 05.48

Gustavs Grīnbergs (1884.-1981.) - virsnieks, jurists.

Dzimis 1884. gada 7. decembrī Cērkstē pie Tukuma, Kurzemes guberņā. No 1904. gada Krievijas impērijas armijā. 1908. gadā absolvējis Viļņas kājnieku karaskolu. 1917. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju (standarta 2 kursi) Petrogradā. No 1916. gada oktobra līdz 1917. gada janvārim 1. latviešu strēlnieku brigādes štāba priekšnieks. Atgriezies Kurzemē. No 1918. gada 18.novembra Latvijas Republikas Pagaidu valdības loceklis Tautas apsardzības ministra biedrs (vietnieks). Izveidoja ministrijas organizācijas daļu. Pēc tam, kad lielinieku spēki ieņēma Rīgu, 10. janvārī, neticot pozitīvam iznākumam, pameta Latviju. No 1919. gada 20. marta dienējis Dienvidkrievijas bruņotajos spēkos (Вооружённые силы Юга России), pēc tam 1. Kaukāza korpusa štābā. No 1920. gada februāra līdz jūnijam Kaukāza kavalērijas korpusa štāba priekšnieks. Pēc sakāves, 1921. gadā atgriezās Latvijā.

No 15.12.1922. lektors Karaskolā. Apguvis papildkursu Polijas Augstākajā karaskolā (1925.). Latvijas militārais atašejs Polijā (27.08.1924.-29.02.1928.), pēc tam atkal pasniedzējs (no 06.03.1928.). Pasniedzējs Virsnieku kursos (30.11.1929.-19.06.1930.), Kara ministrijas padomes sekretārs (26.06.1930.-18.06.1931.), pulkvedis (1931.), Zemgales divīzijas štāba priekšnieks (18.06.1931.-06.10.1934.). Pēc tam atkal Virsnieku kursos, grupas vadītājs. 07.06.1935. atvaļināts no dienesta. 1936. gadā absolvē LU Juridisko fakultāti. Daudz publicējis darbus tiesību zinātnē. 1941.-1944. gados Jelgavā izdeva laikrakstu "Zemgale". 1944. gadā izbrauca uz Vāciju. 1946.-1947. gados ANO Palīdzības un rehabilitācijas aģentūras universitātē krimināltiesību katedras vadītājs, docents. No 1951. gada dzīvoja ASV. Miris 1981. gada 20. oktobrī Ketskilā, Ņujorkas pavalstī.

Apbalvojumi:

• Sv. Vladimira ordenis, IV šķira
• Sv. Jura Zelta zobens
• Sv. Annas ordenis, II un III šķira
• Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 341. lpp. ISBN 9984-00-395-7