Latviešu leģions Vācijas bruņotajos spēkos: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
← Vecāka versijaJaunāka versija →
mNav labojuma kopsavilkuma
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:paraadee.png‎|right|thumb|250px|]]
[[Attēls:paraadee.png‎|right|thumb|250px|]]
'''Latviešu leģions''' (vc. ''Lettische Legion'') - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām [[ieroču SS]], [[SD]] un policijas palīgvienībām [[Otrais Pasaules karš|II pasaules kara]] gados (1941.-1945.), kas [[Vērmahts|vērmahta]] sastāvā karoja pret [[Sabiedrotie|Sabiedrotajiem]].  
'''Latviešu leģions''' (vc. ''Lettische Legion'') - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (brīvprātīgajiem un piespiedu kārtā mobilizētajiem) saformētām [[ieroču SS]], [[SD]] un [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] vienībām 2. Pasaules kara gados (1941.-1945.), kas [[Vērmahts|vērmahta]] sastāvā karoja pret [[Sabiedrotie|Sabiedrotajiem]].  


Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī apvienoja pirmos 3 [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] bataljonus (vēlāk tiem pievienoja vēl 8 bataljonus), 10. februārī piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (''Lettische Freiwilligen Legion''). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija<ref>Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%.</ref>, pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku [[divīzija]]s, kuras juridiski tika pakļautas [[Apsardzes spēki|SS]] karaspēka virsvadībai kā [[ieroču SS]] vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc [[Kurzemes katls|Kurzemes katla]] kapitulācijas 8. maijā. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.
Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī apvienoja pirmos 3 [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] bataljonus (vēlāk tiem pievienoja vēl 8 bataljonus), 10. februārī piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (''Lettische Freiwilligen Legion''). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija<ref>Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%.</ref>, pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku [[divīzija]]s, kuras juridiski tika pakļautas [[Apsardzes spēki|SS]] karaspēka virsvadībai kā [[ieroču SS]] vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc [[Kurzemes katls|Kurzemes katla]] kapitulācijas 8. maijā. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.

Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. marts, plkst. 16.30

Latviešu leģions (vc. Lettische Legion) - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (brīvprātīgajiem un piespiedu kārtā mobilizētajiem) saformētām ieroču SS, SD un kārtības dienesta vienībām 2. Pasaules kara gados (1941.-1945.), kas vērmahta sastāvā karoja pret Sabiedrotajiem.

Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī apvienoja pirmos 3 kārtības dienesta bataljonus (vēlāk tiem pievienoja vēl 8 bataljonus), 10. februārī piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (Lettische Freiwilligen Legion). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija[1], pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku divīzijas, kuras juridiski tika pakļautas SS karaspēka virsvadībai kā ieroču SS vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc Kurzemes katla kapitulācijas 8. maijā. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.

  • policijas bataljona ierindnieks un tā draugs civilā
    policijas bataljona ierindnieks un tā draugs civilā
  • Volhova, 1943. gada rudens
    Volhova, 1943. gada rudens
  • jauniesauktais Evalds
    jauniesauktais Evalds
  • jauniesauktie (2.04.1944.)
    jauniesauktie (2.04.1944.)
  • Esplanādē, Rīgā
    Esplanādē, Rīgā
  • Rīgas ielās
    Rīgas ielās
  • ierinda (Rīgā)
    ierinda (Rīgā)
  • ierinda (Rīgā)
    ierinda (Rīgā)
  • apmācībās
    apmācībās
  • Egils Kalme
    Egils Kalme
  • atgriežas no apmācībām
    atgriežas no apmācībām
  • Liepājā (1944.)
    Liepājā (1944.)
  • pie pirts frontē
    pie pirts frontē
  • lt. Vilberts Ejubs
    lt. Vilberts Ejubs
  • lt. Vilberts Ejubs
    lt. Vilberts Ejubs
  • pusdienošana
    pusdienošana
  • pusdienošana
    pusdienošana
  • pie baznīcas
    pie baznīcas
  • pie baznīcas
    pie baznīcas
  • pie baznīcas
    pie baznīcas
  • lt. Cauce kazarmās (1944.)
    lt. Cauce kazarmās (1944.)
  • Utināns
    Utināns
  • Vilberts Ejubs
    Vilberts Ejubs
  • Vilberts Ejubs pie daļas kancelejas
    Vilberts Ejubs pie daļas kancelejas
  • Gorškovas sādža
    Gorškovas sādža
  • Gorškovas sādža
    Gorškovas sādža
  • Gorškovas sādža
    Gorškovas sādža
  • atpūtā
    atpūtā
  • 04.1944.
    04.1944.
  • Egils Kalme-Ozoliņš
    Egils Kalme-Ozoliņš
  • pēc kritušo apbedīšanas
    pēc kritušo apbedīšanas
  • pēc kritušo apbedīšanas
    pēc kritušo apbedīšanas
  • virsnieki
    virsnieki
  • atpūtas brīdis
    atpūtas brīdis
  • atpūtas brīdis
    atpūtas brīdis
  • leitnants Cauce
    leitnants Cauce
  • 15. divīzija - pēdējais kauss alus pirms pardislocēšanās uz Vāciju. Rīga, 1944. gada augusts
    15. divīzija - pēdējais kauss alus pirms pardislocēšanās uz Vāciju. Rīga, 1944. gada augusts
  • 15. divīzija - kāpšana kuģos, lai pardislocētos uz Vāciju. Rīgas osta, 1944. gada augusts
    15. divīzija - kāpšana kuģos, lai pardislocētos uz Vāciju. Rīgas osta, 1944. gada augusts
  • 15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
    15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
  • 15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
    15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
  • 15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
    15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
  • 15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts
    15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts
  • 15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts
    15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts
  • 15. divizija. Ievainoto transportēšana. Pomerānija, 1945. gada marts.
    15. divizija. Ievainoto transportēšana. Pomerānija, 1945. gada marts.
  • Kaps. Pomerānija, 1945. gada marts.
    Kaps. Pomerānija, 1945. gada marts.

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latviešu_leģions_Vācijas_bruņotajos_spēkos&oldid=43328"