Atšķirības starp "Mednis Edvīns" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. marts, plkst. 18.10

Edvīns Mednis (1897.–1967.) - virsnieks, žurnālists, propagandists, rakstnieks.

Dzimis 1897. 4. augustā Raunas pagastā, Vidzemes guberņā. 1914. gadā absolvējis Kazaņas kājnieku karaskolu. Ieskaitīts 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. No 1916. gada novembra dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, bataljona komandieris. Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainots, zaudējis labo aci. 1918. gada martā pēc armijas izformēšanas devās uz Ziemeļkaukāzu, kur iestājās 2. Dagestānas jātnieku pulkā, piedalījās pulka cīņās ar Sarkano armiju. No 1920. gada janvāra karojis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā.

Pēc sakāves, 1920. gada vasarā atgriezās Latvijā. No 9. septembra Latvijas armijas dienestā, Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. Laikraksta "Latvijas kareivis" redaktors (1922.-1932.), žurnāla "Militārais apskats" (1932.-1935.), žurnāla "Universitas" redaktors (1933.-1935.), žurnāla "Aizsargs" redaktors (1936.-1938.). 1933. gadā absolvējis Latvijas universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultāti. Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks (1935.-1939.), Kara saimniecības pārvaldes nodaļas priekšnieks (1939.-1940.). Atvaļināts, strādājis Finanšu ministrijā revidents.

1944. gadā devās uz Vāciju, bet no 1950. gada dzīvoja Ņujorkā, ASV. Nodarbojās ar žurnālistiku un rakstniecību. Miris 1967. gada 2. jūnijā Ņujorkā.

Apbalvojumi:

• Sv. Vladimira ordenis, IV šķira
• Sv. Annas ordenis, II, III un IV šķira
• Sv. Staņislava ordenis
• Serbijas Karadžordževičs Baltā Ērgļa ordenis
• Lāčplēša Kara ordenis
• Polijas "Polonia restituta"
• Zviedrijas Vāsas ordenis
• Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 374. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu