Atšķirības starp "Bermonts Pāvels" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. marts, plkst. 20.43

Pāvels Bermonts (Павел Михайлович Бермондт; 1877.-1974.) jeb kņazs Avalovs (князь П.М. Авалов, no 09.10.1919.) - virsnieks, Rietumu brīvprātīgo armijas pavēlnieks 1919. gadā.

Biogrāfija ļoti neskaidra, vairāk zināma no paša memuāriem. It kā dzimis 1887. gada 4. martā Krievijas impērijā.

Kļuvis par muzikantu, un 1901. gadā iesaukts par kapelmeistaru Aizbaikāla kazaku karaspēka 1. Argunas pulkā (1-й Аргунский полк Забайкальского казачьего войска), piedalījies karagājienā uz Ķīnu. 1904. gadā kā brīvprātīgais pieteicies karadienestā, piedalījies Krievijas-Japānas karā, saņēmis praporščika dienesta pakāpi (12.1905.), apbalvots ar III un IV šķiras Jura krustu. 1905. gadā kristījies pareizticībā. 1906. gadā pārcelts dienēt Usūrijas kazaku divizionā (Уссурийский казачий дивизион), 1908. gadā piešķirta horunžija dienesta pakāpe. 1909. gadā kornets sācis dienestu Pēterburgas 1. ulānu pulkā (Санкт-Петербургский 1-й уланский полк). Piedalījies I Pasaules karā, 2. Kaukāza korpusa komandiera ģenerāļa Miščenko (Мищенко Павел Иванович) adjutants, pēc tam dienējis 31. armijas korpusā. Septiņas reizes ievainots, paaugstināts par rotmistru, apbalvots ar 4. pakāpes Sv. Annas ordeni un Sv. Annas zobenu "Par drosmi".

Pēc Februāra revolūcijas ievēlēts par 1. ulānu pulka komandieri. Demobilizējies 1918. gadā kā pulkvedis, darbojās Kijevā, līdzdarbojoties no krievu karagūstekņiem formējamās Dienvidu armijas organizēšanā. 1918. gada ziemā piedalījies kaujās pret ukraiņu nacionālajiem spēkiem (t.s. petļuriešiem), pēc sakāves nonācis cietumā. Līdz ar citiem ieslodzītajiem krievu virsniekiem, Vācijas impērijas armijai atstājot Ukrainu, pārvests uz Vāciju. Tur Zalcvēdeles (Salzwedel) karagūstekņu nometnē saņēmis atļauju vākt brīvprātīgos karadarbībai pret lieliniekiem. 1919. gada 12. jūnijā līdz ar t.s. Kellera korpusu ieradās Mītavā (mūsd. Jelgava), kur turpināja organizēt vienības struktūru. 14.08.1919. Bermonts nosūtīja ziņojumu admirālim A.Kolčakam par armijas izveidošanu un nodomu virzīties Daugavpils-Veļikije Luku-Višņivoločkas-Vologdas virzienā, lai pārrautu satiksmi starp Petrogradu un Maskavu. 5. septembrī ģenerālis Judeničs (Юденич, Николай Николаевич) viņu iecēla par visu Krievijas pretlieliniecisko spēku Lietuvā un Kurzemē komandieri (приказ по армии N 1 от 5 сентября 1919 г.), tos apvienojot Rietumu brīvprātīgo armijā. 1919. gada 21. septembrī ignorēja ģenerāļa Judeniča pavēli par atcelšanu no komandiera pienākumu pildīšanas, pasludinot Rietumu brīvprātīgo armiju par neatkarīgu, bet oktobrī uzsāka karadarbību pret Latvijas armiju (t.s. Bermontiāde). 9. oktobrī izdeva pavēli savai armijai: "Dažu ģimenes apsvērumu dēļ biju spiests saukties svešā uzvārdā un tēvavārdā. Tagad uzskatu par savlaicīgu paziņot, ka turpmāk saukšos par Pāvelu Mihailoviču kņazu Avalovu.^[1] Apgalvoja, ka viņu adoptējis gruzīnu kņazs Mihails Avalovs (Михаил Антонович Авалов). Novembra vidū pie Rīgas Bermonta vadītā armija tika sakauta, atkāpās. Ar štābu 1. decembrī ieradies Muravjovā (mūsd. Mažeiķi), piešķīra sev ģenerālmajora (генерал-майор) pakāpi, un tajā pašā dienā pameta armiju, aizbraucot uz Vāciju.

Dzīvoja Hamburgā. 1915. gadā izdeva memuārus "Karagājiens pret boļševismu" (Im Kampf gegen den Bolschevismus), aktīvi līdzdarbojās krievu emigrācijas dzīvē. 1933. gadā kļuva par Krievu nacionālās sociālistiskās atbrīvošanās kustības (Русское национальное освободительное социалистическое движение) vadītāju. Pēc organizācijas aizliegšanas izveidoja Krievijas nacionālsociālistisko kustību (Российское Национал-cоциалистическое движение). 1939. gadā aizturēts un ieslodzīts sakarā ar apsūdzību par finanšu līdzekļu izsaimniekošanu, izraidīts uz Itāliju, no kurienes pārcēlās uz dzīvi sievas īpašumos Dienvidslavijā. 1941. gadā pēc ģenerāļa Simoniča apvērsuma emigrēja uz ASV. Miris 1974. gada 27. janvārī Ņujorkā.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

• Čapenko A. Rietumu Brīvprātīgo armijas komandiera portrets. P. Bermonta biogrāfija // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. III. – Rīga, 2002. – 95.–110. lpp.
• Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Katvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 13.-22. lpp.

• Валерий Клавинг. Гражданская война в России: Белые армии. - Военно-историческая библиотека: Москва, 2003

Resursi internetā par šo tēmu

• Pavels Bermonts-Avalovs un Rietumu brīvprātīgo armija.

• Bermondt (Fürst Awaloff), Paul Michailowitsch - bundesarchiv.de
• General Pawel Michailowitsch Fürst Awaloff - Auktion : Orden, Geschichtliche Sammlungsstücke aus aller Welt
• Bermondt-Avaloff Pavel. Im Kampf gegen den Bolschevismus. Erinnerungen von General Fürst Awaloff, Oberbefehlshaber der Deutsch-Russischen Westarmee im Baltikum. - Verlag von J.J. Augustin: Glückstadt/Hamburg, 1925

• Бермонт-Авалов Пав. Рафаилович // Российский гуманитарный энциклопедический словарь
• Бермондт-Авалов Павел Рафалович - hrono.ru
• Бермонт-Авалов П.Р. Документы и воспоминания