Atšķirības starp "Jaunie laiki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jaunie laiki''' (an. ''early modern period'', vc. ''Frühe Neuzeit, Frühmoderne oder Neuere Geschichte'', kr. ''новое время'') - [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam XVI-XVIII gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā no [[Renesanse]]s uzplaukuma līdz [[Lielā franču revolūcija|Lielajai franču revolūcijai]], jeb periods starp [[viduslaiki]]em un [[Jaunākie laiki|jaunākajiem laikiem]] | + | '''Jaunie laiki''' (an. ''early modern period'', vc. ''Frühe Neuzeit, Frühmoderne oder Neuere Geschichte'', kr. ''новое время'') - [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam XVI-XVIII gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā no [[Renesanse]]s uzplaukuma līdz [[Lielā franču revolūcija|Lielajai franču revolūcijai]], jeb periods starp [[viduslaiki]]em un [[Jaunākie laiki|jaunākajiem laikiem]]. Laika posmam raksturīgi [[ticības kari]] ([[Reformācija]]), [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]], centralizētu nacionālo valstu un [[Absolūtisms|absolūtisma]] veidošanās, pilsētu nostiprināšanās, [[Feodālisms|feodālo]] attiecību pavājināšanās un sarežģīšanās, izmaiņas valsts varas un Baznīcas attiecībās. Kaut arī raksturiezīmes, kas šo vēstures periodu atšķir no citiem, šajā laikā raksturīgas tikai Eiropai (pie tam dažādos reģionos dažādā laikā un ar dažādu intensitāti), ērtības labad apzīmējumu lieto arī pasaules vēstures pamatperiodizācijā. |
Pastāv vairākas pieejas jauno laiku periodizācijas noteikšanai. Rietumu pasaulē tradicionālākā (izplatītākā) pieeja datē Jauno laiku sākumu ar [[Humānisms|humānisma]] ideju izplatīšanos, [[Reformācija|Reformāciju]] un lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem XV-XVI gs. mijā. Austrumeiropā pozīcijas vēl saglabā "padomju" pieeju, kas, vulgarizējot [[Markss Kārlis|K.Marksa]] koncepciju par sociālekonomisko faktoru noteicošo lomu vēsturē, reducēja jauno laiku periodizācijas sākumu uz XVII gs. vidu, dalot jaunos laikus divos posmos: no angļu revolūcijas līdz 1870. gadam un no 1870. gada līdz 1. Pasaules karam ieskaitot. Līdzās šiem pamatvirzieniem, visai bieži var sastapt tendenci datēt jauno laiku sākumu ar Lielo franču revolūciju. | Pastāv vairākas pieejas jauno laiku periodizācijas noteikšanai. Rietumu pasaulē tradicionālākā (izplatītākā) pieeja datē Jauno laiku sākumu ar [[Humānisms|humānisma]] ideju izplatīšanos, [[Reformācija|Reformāciju]] un lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem XV-XVI gs. mijā. Austrumeiropā pozīcijas vēl saglabā "padomju" pieeju, kas, vulgarizējot [[Markss Kārlis|K.Marksa]] koncepciju par sociālekonomisko faktoru noteicošo lomu vēsturē, reducēja jauno laiku periodizācijas sākumu uz XVII gs. vidu, dalot jaunos laikus divos posmos: no angļu revolūcijas līdz 1870. gadam un no 1870. gada līdz 1. Pasaules karam ieskaitot. Līdzās šiem pamatvirzieniem, visai bieži var sastapt tendenci datēt jauno laiku sākumu ar Lielo franču revolūciju. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. marts, plkst. 07.22
Jaunie laiki (an. early modern period, vc. Frühe Neuzeit, Frühmoderne oder Neuere Geschichte, kr. новое время) - vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam XVI-XVIII gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā no Renesanses uzplaukuma līdz Lielajai franču revolūcijai, jeb periods starp viduslaikiem un jaunākajiem laikiem. Laika posmam raksturīgi ticības kari (Reformācija), Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, centralizētu nacionālo valstu un absolūtisma veidošanās, pilsētu nostiprināšanās, feodālo attiecību pavājināšanās un sarežģīšanās, izmaiņas valsts varas un Baznīcas attiecībās. Kaut arī raksturiezīmes, kas šo vēstures periodu atšķir no citiem, šajā laikā raksturīgas tikai Eiropai (pie tam dažādos reģionos dažādā laikā un ar dažādu intensitāti), ērtības labad apzīmējumu lieto arī pasaules vēstures pamatperiodizācijā.
Pastāv vairākas pieejas jauno laiku periodizācijas noteikšanai. Rietumu pasaulē tradicionālākā (izplatītākā) pieeja datē Jauno laiku sākumu ar humānisma ideju izplatīšanos, Reformāciju un lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem XV-XVI gs. mijā. Austrumeiropā pozīcijas vēl saglabā "padomju" pieeju, kas, vulgarizējot K.Marksa koncepciju par sociālekonomisko faktoru noteicošo lomu vēsturē, reducēja jauno laiku periodizācijas sākumu uz XVII gs. vidu, dalot jaunos laikus divos posmos: no angļu revolūcijas līdz 1870. gadam un no 1870. gada līdz 1. Pasaules karam ieskaitot. Līdzās šiem pamatvirzieniem, visai bieži var sastapt tendenci datēt jauno laiku sākumu ar Lielo franču revolūciju.
Literatūra par šo tēmu
- Gudzuka A. Jauno laiku vēsture (metodisks līdzeklis). - Mācību apgāds NT: Rīga, 1997. - 80 lpp.
- Sarmīte Goldmane, Jolanta Klišāne, Aija Kļaviņa. Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2003. - 296 lpp. ISBN 9984226221
- Sarmīte Goldmane, Jolanta Klišāne, Aija Kļaviņa. Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki. Skolotāja grāmata. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2006. - 148 lpp. ISBN 9984-36-345-7
- Birgit Emich. Territoriale Integration in der Frühen Neuzeit. Ferrara und der Kirchenstaat. - Böhlau: Köln, 2005, ISBN 3-412-12705-1
- Birgit Emich. Geschichte der Frühen Neuzeit studieren. - UVK-Verlag: Konstanz, 2006, ISBN 3-8252-2709-X
- Andreas Keller. Frühe Neuzeit. Das rhetorische Zeitalter. - Akademie Verlag: Berlin, 2008, ISBN 978-3-05-004399-9
- Ilja Mieck. Europäische Geschichte der frühen Neuzeit. Eine Einführung. 6. - verb. Aufl. Kohlhammer Verlag: Stuttgart, 1998, ISBN 3-17-015414-1
- Paul Münch. Lebensformen in der frühen Neuzeit. 1500-1800 - Ullstein: Berlin, 1998, ISBN 3-548-26520-0
- Die Frühe Neuzeit als Epoche. / Helmut Neuhaus (Hrsg.) - Oldenbourg Wissenschaftsverlag: München, 2009, ISBN 978-3-486-59087-6
- Heinz Schilling. Die neue Zeit. Vom Christenheitseuropa zum Europa der Staaten, 1250 bis 1750. - Siedler Verlag: Berlin, 1999, ISBN 3-88680-440-2
- Frühe Neuzeit. / Anette Völker-Rasor (Hrsg.) - Oldenbourg Verlag: München, 2000, ISBN 3-486-56426-9
