Atšķirības starp "Šumera" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
21. rindiņa: 21. rindiņa:
 
* [[Akšaka]]
 
* [[Akšaka]]
 
|}
 
|}
−
'''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus [[Mezopotāmija|Dienvidmezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] konglomerāts, viens no senākajiem civilizācijas rašanās punktiem. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Iedzīvotāju etniskais sastāvs šajā laikā ir etniski neviendabīgs – uz ziemeļiem no Šumeras esošo Akadu, kā arī Eifratas vidusteci apdzīvoja no šumeriem gan pēc ārējā izskata, gan arī pēc valodas atšķirīgas ciltis. Te izveidojās rakstība (t.s. ''[[ķīļraksts]]''), [[nubanda]]s vadīta centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, skaitīšanas sistēma, metālapstrāde, irigācija, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī saimniecisko sakaru savstarpēja nostiprināšanās radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos Šumeras politiskās apvienošanās tendences. Atsevišķas pilsētvalstis tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādai no pilsētvalstīm izdodas būtiski palielināt savu ietekmi (piemēram, Ūrai), taču pēc neilga laika to radītās lielvalstis sairst, citu pēc hegemonijas tiecošos pilsētvalstu iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (kaimiņos mītošo cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā laiku līdz Hamurapi [[Babilonija]]s lielvalsts izveidei var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu. Sākot ar XVIII gs. p.m.ē. reģions secīgi tiek pakļauts lielvalstīm un nespēlē lielu lomu kā automoms civilizācijas apvidus.
+
'''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus [[Mezopotāmija|Dienvidmezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] konglomerāts, viens no senākajiem [[civilizācija]]s rašanās centriem. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Iedzīvotāju etniskais sastāvs šajā laikā ir etniski neviendabīgs – uz ziemeļiem no Šumeras esošo Akadu, kā arī Eifratas vidusteci apdzīvoja no šumeriem gan pēc ārējā izskata, gan arī pēc valodas atšķirīgas ciltis. Te izveidojās rakstība (t.s. ''[[ķīļraksts]]''), [[nubanda]]s vadīta centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, skaitīšanas sistēma, metālapstrāde, irigācija, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī saimniecisko sakaru savstarpēja nostiprināšanās radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos Šumeras politiskās apvienošanās tendences. Atsevišķas pilsētvalstis tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādai no pilsētvalstīm izdodas būtiski palielināt savu ietekmi (piemēram, Ūrai), taču pēc neilga laika to radītās lielvalstis sairst, citu pēc hegemonijas tiecošos pilsētvalstu iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (kaimiņos mītošo cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā laiku līdz Hamurapi [[Babilonija]]s lielvalsts izveidei var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu. Sākot ar XVIII gs. p.m.ē. reģions secīgi tiek pakļauts lielvalstīm un nespēlē lielu lomu kā automoms civilizācijas apvidus.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 13.49

Šumera
Sumer map.jpg
šumeru
pilsētvalstis
(2750.-2615. p.m.ē.):

Šumera (angl. Sumer, vāc. un fr. Sumer, kr. Шумер) - vēsturisks apvidus Dienvidmezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā, šumeru pilsētvalstu konglomerāts, viens no senākajiem civilizācijas rašanās centriem. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Iedzīvotāju etniskais sastāvs šajā laikā ir etniski neviendabīgs – uz ziemeļiem no Šumeras esošo Akadu, kā arī Eifratas vidusteci apdzīvoja no šumeriem gan pēc ārējā izskata, gan arī pēc valodas atšķirīgas ciltis. Te izveidojās rakstība (t.s. ķīļraksts), nubandas vadīta centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, skaitīšanas sistēma, metālapstrāde, irigācija, sabiedrības noslāņošanās un verdzība. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī saimniecisko sakaru savstarpēja nostiprināšanās radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos Šumeras politiskās apvienošanās tendences. Atsevišķas pilsētvalstis tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādai no pilsētvalstīm izdodas būtiski palielināt savu ietekmi (piemēram, Ūrai), taču pēc neilga laika to radītās lielvalstis sairst, citu pēc hegemonijas tiecošos pilsētvalstu iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (kaimiņos mītošo cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā laiku līdz Hamurapi Babilonijas lielvalsts izveidei var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu. Sākot ar XVIII gs. p.m.ē. reģions secīgi tiek pakļauts lielvalstīm un nespēlē lielu lomu kā automoms civilizācijas apvidus.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
  • Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9
  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
  • Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Šumera&oldid=44109"