Atšķirības starp "Šmeiseris" versijām
m (MP - Maschinenpistole pārdēvēju par Šmeiseris, izmantojot pāradresāciju) |
m |
||
| 54. rindiņa: | 54. rindiņa: | ||
''Šmeiseris'' ir B. Geipela 1936. gadā konstruētās mašīnpistoles ''Erma 36'' jeb ''EMP36'', 1938. gadā modernizēta modifikācija ''MP38''. 2 Pasaules karam sākoties Trešā reiha bruņoto spēku rīcībā bija 8772 MP38. Lai kāpinātu ražošanas jaudas un novērstu vairākas kauju gaitā atklātās nepilnības, konstrukciju modificēja par modeli MP40, ko ražoja visu kara laiku - aptuveni 250 000 eksemplārus. Atšķirībā no ainām, ko redzam kinofilmās, MP40 nevarēja ņemt aiz aptveres, lai mundri šautu - aptveres visai jūtīgo fiksāciju varēja visai vienkārši saliekt, sabojājot. Savukārt lai neapdedzinātu kreiso roku pie stobra, mašīnpistoles lietotājiem nācās valkāt ādas cimdus. Pēc 2 Pasaules kara šo mašīnpistoli izmantota arī Lielbritānijas īpašo uzdevumu vienību apbruņojumā, Izraēlas aizsardzības spēku bruņojumā, kā arī dažādu paramilitāro vienību un partizāņu kustību apbruņojumā visā pasaulē. | ''Šmeiseris'' ir B. Geipela 1936. gadā konstruētās mašīnpistoles ''Erma 36'' jeb ''EMP36'', 1938. gadā modernizēta modifikācija ''MP38''. 2 Pasaules karam sākoties Trešā reiha bruņoto spēku rīcībā bija 8772 MP38. Lai kāpinātu ražošanas jaudas un novērstu vairākas kauju gaitā atklātās nepilnības, konstrukciju modificēja par modeli MP40, ko ražoja visu kara laiku - aptuveni 250 000 eksemplārus. Atšķirībā no ainām, ko redzam kinofilmās, MP40 nevarēja ņemt aiz aptveres, lai mundri šautu - aptveres visai jūtīgo fiksāciju varēja visai vienkārši saliekt, sabojājot. Savukārt lai neapdedzinātu kreiso roku pie stobra, mašīnpistoles lietotājiem nācās valkāt ādas cimdus. Pēc 2 Pasaules kara šo mašīnpistoli izmantota arī Lielbritānijas īpašo uzdevumu vienību apbruņojumā, Izraēlas aizsardzības spēku bruņojumā, kā arī dažādu paramilitāro vienību un partizāņu kustību apbruņojumā visā pasaulē. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
| + | |||
| + | * Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. 336 lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://www.wilddevilsgermany.de/MP%2040.htm Die deutschen Maschinenpistolen MP 38, MP 38/40, MP 40] | * [http://www.wilddevilsgermany.de/MP%2040.htm Die deutschen Maschinenpistolen MP 38, MP 38/40, MP 40] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 28. marts, plkst. 08.43
| |
| ieroču tips | mašīnpistole |
| ražotāja valsts | Vācija |
| konstruktors | Bertolds Geipels (B.Geipel) |
| ražots | 1938.-1945. |
| modifikācijas | EMP36, MP38, MP40, MP41 |
| svars ar pilnu aptveri | 4,85 kg |
| svars ar tukšu aptveri | 4,18 kg |
| garums | 833/630 mm |
| stobra garums | 250 mm |
| kalibrs | 9 mm |
| aptveres ietilpība | 32 patronas |
| maks. šaušanas ātrums | 500 š/min |
| prakt. šaušanas ātrums | 80-100 š/min |
| lodes sāk. ātrums | 395 m/s |
| tēmēš. distance | 200 m |
Šmeiseris - Vērmahta bruņojumā esoša 9 mm kalibra mašīnpistole MP (Maschinenpistole) ar maksimāli blīvu uguns ātrumu, domāta tuvcīņas apstākļiem - kaujām apdzīvotās vietās. Kāpēc sarunvalodā tika dēvēts par "šmeiseru", nav zināms jo konstruktoram Hugo Šmeiseram (Hugo Schmeisser) ar šī mašīnpistoļu tipa izveidošanu nav nekāda sakara - tikai kara pēdējos gados viņš līdzdarbojās modeļa MP41 izstrādē. Pamatā šo ieroci izmantoja tankisti, kavalēristi, autovadītāji, desantnieki u.c. īpašas daļas.
Šmeiseris ir B. Geipela 1936. gadā konstruētās mašīnpistoles Erma 36 jeb EMP36, 1938. gadā modernizēta modifikācija MP38. 2 Pasaules karam sākoties Trešā reiha bruņoto spēku rīcībā bija 8772 MP38. Lai kāpinātu ražošanas jaudas un novērstu vairākas kauju gaitā atklātās nepilnības, konstrukciju modificēja par modeli MP40, ko ražoja visu kara laiku - aptuveni 250 000 eksemplārus. Atšķirībā no ainām, ko redzam kinofilmās, MP40 nevarēja ņemt aiz aptveres, lai mundri šautu - aptveres visai jūtīgo fiksāciju varēja visai vienkārši saliekt, sabojājot. Savukārt lai neapdedzinātu kreiso roku pie stobra, mašīnpistoles lietotājiem nācās valkāt ādas cimdus. Pēc 2 Pasaules kara šo mašīnpistoli izmantota arī Lielbritānijas īpašo uzdevumu vienību apbruņojumā, Izraēlas aizsardzības spēku bruņojumā, kā arī dažādu paramilitāro vienību un partizāņu kustību apbruņojumā visā pasaulē.
Literatūra par šo tēmu
- Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. 336 lpp.
