Atšķirības starp "Babilona" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
20. rindiņa: 20. rindiņa:
 
|}
 
|}
 
'''Babilonija''' jeb '''Babilonijas valsts''' (asīr. ''Karduniaš'', angl.  ''Babylon'', vāc. ''Babylon'', fr. ''Le royaume de Babylone'', kr. ''Вавилония'') - [[pilsētvalsts]], pēc tam Jaunbabilonijas valsts [[Mezopotāmija]]s centrālajā daļā laikā no 1894.-648. g.p.m.ē., kuru izveidoja [[Semīti|semītu]] tauta [[amorieši]]. Galvaspilsēta [[Babilona]] (pirms tam [[Šumeri|šumeru]] pilsēta Kadingira), no kā atvasināts valsts nosaukums. Valsts pārvaldē un rakstos tika izmantota [[Akadieši|akadiešu]] valoda, savukārt reliģiskajos kultos - šumeru valoda. 1895. g.p.m.ē. amoriešu ''jahrurumu'' [[cilts]] vadonis Sumuabums iekaroja Babilonas pilsētu un izveidoja savu valsti (dienvidu robeža bija aptuveni  30km no pilsētas mūriem), iedibinot pirmo Babilonijas valdnieku dinastiju (t.s. ''amoriešu dinastija''), esot pakļautai [[Larsas valsts|Larsai]] kā [[vasaļvalsts]]. Ap. 1800. g.p.m.ē. Babilonija bija kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām [[Pilsētvalsts|pilsētvalstīm]] centrālajā Mezopotāmijā. VII gs.p.m.ē. Babiloniju iekaroja Asīrija, padarot par savu provinci. Pēc [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] [[Išiakums|išiakuma]] Šamšiadada I nāves Babilonijas valdnieks Hamurapi uzsāka strauju ekspansiju kā suverēns [[monarhs]], un laikā no 1764. līdz 1756. gadam, iekarojis [[Elamas valsts|Elamu]], [[Asīrijas valsts|Asuru]], [[Ešnunas valsts|Ešnunu]] un [[Persija|Suzianu]], izveidoja monolītu, visu Divupi aptverošu lielvalsti ar vienotu likumdošanu (sk. [[Hamurapi likumi]]), nodokļu sistēmu, pārvaldi. Babilonijas I dinastijas beigās sākas '''Senbabilonijas''' valsts sabrukums. Tai viens pēc otra uzbrūk 4 ienaidnieki – semīti no Šumeras dienvidu piejūras apgabaliem, elalīti no Zagrosas, heti no ziemeļiem, pēc tam arī gutiji un kasīti no Irānas kalnienes. Ietekmi saglabāja semīti, iegūstot valsts dienvidu apgabalus, un kasīti, ieņemot centrālos un ziemeļu apgabalus. Sākās kasītu dinastijas valdīšanas laiks (aizsāk valdnieks Gandašs), kurš turpinājās līdz 1165. gada p.m.ē. asīriešu iebrukumam. Tūlīt pēc tam, tajā pašā 1165. gadā p.m.ē. Babiloniju iekaro elamīti. Kopš tā laika, līdz pat laikam, kad VII gs. p.m.ē. izveidojas t.s. Jaunbabilonijas valsts, '''Jaunbabilonija''' jeb '''Jaunbabilonijas valsts''' (arī '''Haldeja''' - Asīrijas vietvalža Nabupalasara iedibinātās ''haldiešu dinastija'' no 626. g.p.m.ē. līdz 538. g.p.m.ē.), kas atradās politiskā atkarībā no Asīrijas, un piedzīvoja ilgstošu politisku panīkumu. Jaunbabilonijas valstij beidzot pastāvēt (538. gadā p.m.ē., kad to iekaro [[Ahamenīdu valsts]]), tās teritorijā turpināja darboties Hamurapi likumi un senās tiesību paražas, kā tas redzams no līdz mūsdienām nonākušajiem tā laika līgumu un citu tiesību dokumentu piemēriem.  
 
'''Babilonija''' jeb '''Babilonijas valsts''' (asīr. ''Karduniaš'', angl.  ''Babylon'', vāc. ''Babylon'', fr. ''Le royaume de Babylone'', kr. ''Вавилония'') - [[pilsētvalsts]], pēc tam Jaunbabilonijas valsts [[Mezopotāmija]]s centrālajā daļā laikā no 1894.-648. g.p.m.ē., kuru izveidoja [[Semīti|semītu]] tauta [[amorieši]]. Galvaspilsēta [[Babilona]] (pirms tam [[Šumeri|šumeru]] pilsēta Kadingira), no kā atvasināts valsts nosaukums. Valsts pārvaldē un rakstos tika izmantota [[Akadieši|akadiešu]] valoda, savukārt reliģiskajos kultos - šumeru valoda. 1895. g.p.m.ē. amoriešu ''jahrurumu'' [[cilts]] vadonis Sumuabums iekaroja Babilonas pilsētu un izveidoja savu valsti (dienvidu robeža bija aptuveni  30km no pilsētas mūriem), iedibinot pirmo Babilonijas valdnieku dinastiju (t.s. ''amoriešu dinastija''), esot pakļautai [[Larsas valsts|Larsai]] kā [[vasaļvalsts]]. Ap. 1800. g.p.m.ē. Babilonija bija kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām [[Pilsētvalsts|pilsētvalstīm]] centrālajā Mezopotāmijā. VII gs.p.m.ē. Babiloniju iekaroja Asīrija, padarot par savu provinci. Pēc [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] [[Išiakums|išiakuma]] Šamšiadada I nāves Babilonijas valdnieks Hamurapi uzsāka strauju ekspansiju kā suverēns [[monarhs]], un laikā no 1764. līdz 1756. gadam, iekarojis [[Elamas valsts|Elamu]], [[Asīrijas valsts|Asuru]], [[Ešnunas valsts|Ešnunu]] un [[Persija|Suzianu]], izveidoja monolītu, visu Divupi aptverošu lielvalsti ar vienotu likumdošanu (sk. [[Hamurapi likumi]]), nodokļu sistēmu, pārvaldi. Babilonijas I dinastijas beigās sākas '''Senbabilonijas''' valsts sabrukums. Tai viens pēc otra uzbrūk 4 ienaidnieki – semīti no Šumeras dienvidu piejūras apgabaliem, elalīti no Zagrosas, heti no ziemeļiem, pēc tam arī gutiji un kasīti no Irānas kalnienes. Ietekmi saglabāja semīti, iegūstot valsts dienvidu apgabalus, un kasīti, ieņemot centrālos un ziemeļu apgabalus. Sākās kasītu dinastijas valdīšanas laiks (aizsāk valdnieks Gandašs), kurš turpinājās līdz 1165. gada p.m.ē. asīriešu iebrukumam. Tūlīt pēc tam, tajā pašā 1165. gadā p.m.ē. Babiloniju iekaro elamīti. Kopš tā laika, līdz pat laikam, kad VII gs. p.m.ē. izveidojas t.s. Jaunbabilonijas valsts, '''Jaunbabilonija''' jeb '''Jaunbabilonijas valsts''' (arī '''Haldeja''' - Asīrijas vietvalža Nabupalasara iedibinātās ''haldiešu dinastija'' no 626. g.p.m.ē. līdz 538. g.p.m.ē.), kas atradās politiskā atkarībā no Asīrijas, un piedzīvoja ilgstošu politisku panīkumu. Jaunbabilonijas valstij beidzot pastāvēt (538. gadā p.m.ē., kad to iekaro [[Ahamenīdu valsts]]), tās teritorijā turpināja darboties Hamurapi likumi un senās tiesību paražas, kā tas redzams no līdz mūsdienām nonākušajiem tā laika līgumu un citu tiesību dokumentu piemēriem.  
 +
 +
Skat. arī: [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība senajos laikos]]
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. aprīlis, plkst. 06.23

Babilonijas valsts
Ishtar Gate Babylon.png
dinastijas:
  • 1. Babilonijas dinastija (amoriešu)
  • 2. Babilonijas dinastija (Jūras valsts)
  • 3. Babilonijas dinastija (kasītu)
  • 4. Babilonijas dinastija (isinītu)
  • 5. Babilonijas dinastija (Jūras valsts)
  • 6. Babilonijas dinastija (bazītu)
  • 7. Babilonijas dinastija (elamītu)
  • 8. Babilonijas dinastija (E)
  • 9. Babilonijas dinastija
  • 10. Jaunbabilonijas dinastija (haldiešu)
Babylon 560 BC.jpg

Babilonija jeb Babilonijas valsts (asīr. Karduniaš, angl. Babylon, vāc. Babylon, fr. Le royaume de Babylone, kr. Вавилония) - pilsētvalsts, pēc tam Jaunbabilonijas valsts Mezopotāmijas centrālajā daļā laikā no 1894.-648. g.p.m.ē., kuru izveidoja semītu tauta amorieši. Galvaspilsēta Babilona (pirms tam šumeru pilsēta Kadingira), no kā atvasināts valsts nosaukums. Valsts pārvaldē un rakstos tika izmantota akadiešu valoda, savukārt reliģiskajos kultos - šumeru valoda. 1895. g.p.m.ē. amoriešu jahrurumu cilts vadonis Sumuabums iekaroja Babilonas pilsētu un izveidoja savu valsti (dienvidu robeža bija aptuveni 30km no pilsētas mūriem), iedibinot pirmo Babilonijas valdnieku dinastiju (t.s. amoriešu dinastija), esot pakļautai Larsai kā vasaļvalsts. Ap. 1800. g.p.m.ē. Babilonija bija kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām pilsētvalstīm centrālajā Mezopotāmijā. VII gs.p.m.ē. Babiloniju iekaroja Asīrija, padarot par savu provinci. Pēc Asīrijas išiakuma Šamšiadada I nāves Babilonijas valdnieks Hamurapi uzsāka strauju ekspansiju kā suverēns monarhs, un laikā no 1764. līdz 1756. gadam, iekarojis Elamu, Asuru, Ešnunu un Suzianu, izveidoja monolītu, visu Divupi aptverošu lielvalsti ar vienotu likumdošanu (sk. Hamurapi likumi), nodokļu sistēmu, pārvaldi. Babilonijas I dinastijas beigās sākas Senbabilonijas valsts sabrukums. Tai viens pēc otra uzbrūk 4 ienaidnieki – semīti no Šumeras dienvidu piejūras apgabaliem, elalīti no Zagrosas, heti no ziemeļiem, pēc tam arī gutiji un kasīti no Irānas kalnienes. Ietekmi saglabāja semīti, iegūstot valsts dienvidu apgabalus, un kasīti, ieņemot centrālos un ziemeļu apgabalus. Sākās kasītu dinastijas valdīšanas laiks (aizsāk valdnieks Gandašs), kurš turpinājās līdz 1165. gada p.m.ē. asīriešu iebrukumam. Tūlīt pēc tam, tajā pašā 1165. gadā p.m.ē. Babiloniju iekaro elamīti. Kopš tā laika, līdz pat laikam, kad VII gs. p.m.ē. izveidojas t.s. Jaunbabilonijas valsts, Jaunbabilonija jeb Jaunbabilonijas valsts (arī Haldeja - Asīrijas vietvalža Nabupalasara iedibinātās haldiešu dinastija no 626. g.p.m.ē. līdz 538. g.p.m.ē.), kas atradās politiskā atkarībā no Asīrijas, un piedzīvoja ilgstošu politisku panīkumu. Jaunbabilonijas valstij beidzot pastāvēt (538. gadā p.m.ē., kad to iekaro Ahamenīdu valsts), tās teritorijā turpināja darboties Hamurapi likumi un senās tiesību paražas, kā tas redzams no līdz mūsdienām nonākušajiem tā laika līgumu un citu tiesību dokumentu piemēriem.

Skat. arī: tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
  • Michael Jursa. Die Babylonier - Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C. H. Beck, München, 2004, ISBN 3-406-50849-9

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Babilona&oldid=44780"