Atšķirības starp "Viduslaiki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Viduslaiki''' - [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam V-XVI gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā starp [[Antīkie laiki|antīko pasauli]] un [[Jaunie laiki|jaunajiem laikiem]]. Tradicionāli tiek iedalīti: agrajos viduslaikos (V-XI gs.) un attīstītajos viduslaikos (XI-XV gs.). | '''Viduslaiki''' - [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam V-XVI gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā starp [[Antīkie laiki|antīko pasauli]] un [[Jaunie laiki|jaunajiem laikiem]]. Tradicionāli tiek iedalīti: agrajos viduslaikos (V-XI gs.) un attīstītajos viduslaikos (XI-XV gs.). | ||
| − | Periodizācija ir visai nosacīta, pieņemta vairāk ērtības labad, un historiogrāfijā sastopam visai dažādus viedokļus par to, ko uzskatīt par nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem viduslaiku iekšējā periodizācijā, un ko uzskatīt par viduslaiku beigām. Mēģinājumi tās saistīt ar [[Feodālisms|feodālisma]] beigām nerada atbalstu, jo feodālās attiecības daudzās Eiropas zemēs saglabājās vēl ilgi, dažviet pat līdz XIX-XX gs. mijai. Ir sastopami piedāvājumi par atskaites punktu izmantot kādus konkrētus vēsturiskus pagriezienus, piemēram, 1453. gadu ([[turki]] ieņēma Konstantinopoli), 1492. gads (Jaunās pasaules atklāšana), 1492. gads ([[Francijas karaliste]] iekaro | + | Periodizācija ir visai nosacīta, pieņemta vairāk ērtības labad, un historiogrāfijā sastopam visai dažādus viedokļus par to, ko uzskatīt par nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem viduslaiku iekšējā periodizācijā, un ko uzskatīt par viduslaiku beigām. Mēģinājumi tās saistīt ar [[Feodālisms|feodālisma]] beigām nerada atbalstu, jo feodālās attiecības daudzās Eiropas zemēs saglabājās vēl ilgi, dažviet pat līdz XIX-XX gs. mijai. Ir sastopami piedāvājumi par atskaites punktu izmantot kādus konkrētus vēsturiskus pagriezienus, piemēram, 1453. gadu ([[turki]] ieņēma Konstantinopoli), 1492. gads (Jaunās pasaules atklāšana), 1492. gads ([[Francijas karaliste]] iekaro Itāliju), 1517. gads ([[Reformācija]] vācu zemēs), 1640. gads (revolūcija Anglijas karalistē), 1648. gads ([[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] beigas) u.c. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. maijs, plkst. 19.21
Viduslaiki - vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam V-XVI gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā starp antīko pasauli un jaunajiem laikiem. Tradicionāli tiek iedalīti: agrajos viduslaikos (V-XI gs.) un attīstītajos viduslaikos (XI-XV gs.).
Periodizācija ir visai nosacīta, pieņemta vairāk ērtības labad, un historiogrāfijā sastopam visai dažādus viedokļus par to, ko uzskatīt par nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem viduslaiku iekšējā periodizācijā, un ko uzskatīt par viduslaiku beigām. Mēģinājumi tās saistīt ar feodālisma beigām nerada atbalstu, jo feodālās attiecības daudzās Eiropas zemēs saglabājās vēl ilgi, dažviet pat līdz XIX-XX gs. mijai. Ir sastopami piedāvājumi par atskaites punktu izmantot kādus konkrētus vēsturiskus pagriezienus, piemēram, 1453. gadu (turki ieņēma Konstantinopoli), 1492. gads (Jaunās pasaules atklāšana), 1492. gads (Francijas karaliste iekaro Itāliju), 1517. gads (Reformācija vācu zemēs), 1640. gads (revolūcija Anglijas karalistē), 1648. gads (Trīsdesmitgadu kara beigas) u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Purēns Vilnis. Pasaules vēsture pamatskolai. 2. daļa. Viduslaiki. - Jāņ Rozes apgāds: Rīga, 2003. - 264 lpp. ISBN 9984154904
- Grasmane I., Klišāns V. Viduslaiku vēsture. 1. daļa. Metodisks līdzeklis. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 84 lpp.
