Atšķirības starp "Mērvienības" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Mērvienība''', '''mērs''' (an. ''unit of measure'', fr. ''unité de mesure'', vc. ''Maßeinheit'', kr. ''единица измерения'') - vēsturiskā laika periodā kādā reģionā vēsturiski izveidojies vai ar likumu pieņemts standarts garuma, augstuma, platuma, dziļuma, ātruma, daudzuma, tilpuma vai materiālās vērtības noteikšanai. | '''Mērvienība''', '''mērs''' (an. ''unit of measure'', fr. ''unité de mesure'', vc. ''Maßeinheit'', kr. ''единица измерения'') - vēsturiskā laika periodā kādā reģionā vēsturiski izveidojies vai ar likumu pieņemts standarts garuma, augstuma, platuma, dziļuma, ātruma, daudzuma, tilpuma vai materiālās vērtības noteikšanai. | ||
| − | Vēsturiski ar vienu un to pašu nosaukumu var figurēt visai dažādi mēri, kas saistāms gan ar izmaiņām vietējos | + | Vēsturiski ar vienu un to pašu nosaukumu var figurēt visai dažādi mēri, kas saistāms gan ar izmaiņām vietējos likumos un politikā, gan kultūras un reliģijas īpatnībām. Līdz ar to vienmēr jāpārbauda ne tikai avotā vai literatūrā minētās mērvienības standartu konkrētajā laikā, bet arī ģeogrāfiskajā vietā. Piemēram, viduslaiku Eiropā kristīgā ētika tirdzniecībā pieprasīja "vienu cenu" par preci - par cik nopirki, par tik pārdod, - sedzot tikai ceļa izdevumus. Pārlieku lieli ienākumi 20, 50 vai pat 100% apmērā bija grēks un noziegšanās pret ticību. Peļņa drīkstēja būt tikai kā atalgojums par darbu, nepieciešamais dzīvošanai. Var rasties jautājums: ja tirgotāji pārdeva preci Lībekā par to pašu cenu, par kādu iepirka Novgorodā vai Pleskavā, tad kā var pastāvēt un attīstīties tirdzniecība? Atbilde rodama tieši šķietamajā haoss, kas valdīja mērvienību klāstā, kur it kā viens un tas pats mērs dažādas vietās nozīmē pavisam citu preces skaitu/svaru/tilpumu. Piemēram, viena [[šiftmārciņa]] Novgorodā bija 480 [[mārciņa]]s, Rīgā vairs 400 mārciņas, bet Lībekā - tikai 320 mārciņas, t.i. par vienu summu tirgotājs nopirka šiftmārciņu vaska Novgorodā un par to pašu summu pārdeva vienu šiftmārciņu Lībekā, nopelnot 160 mārciņas, t.i. juridiski par cik nopirka, par tik pārdeva. Tas pats uz tirdzniecības virziena otru pusi: sāls [[lasts]] Rēvelē bija 15 maisi, bet Novgorodā lasts jau bija vairs 12 maisi (fiksējot atšķirības mērvienībās, vēsturnieki gūt netiešu informāciju, kādos virzienos virzījās eksports, un kādos - imports). Jautājums bija tik svarīgs, ka pat starpzemju tirdzniecības līgumos viens no svarīgākajiem punktiem bija vienošanās nesvērt ievesto preci (nefiksēt tās reālo svaru), bet tirgot tikai vietējās mērvienībās - [[Muca|mucās]], [[Sieks|siekos]], [[Pods|podos]], [[Birkavs|birkavos]] utt. |
| − | Skat. arī: [[paraugs]] | + | Skat. arī: [[paraugs]], [[tirdzniecība viduslaikos]] |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. maijs, plkst. 07.04
Mērvienība, mērs (an. unit of measure, fr. unité de mesure, vc. Maßeinheit, kr. единица измерения) - vēsturiskā laika periodā kādā reģionā vēsturiski izveidojies vai ar likumu pieņemts standarts garuma, augstuma, platuma, dziļuma, ātruma, daudzuma, tilpuma vai materiālās vērtības noteikšanai.
Vēsturiski ar vienu un to pašu nosaukumu var figurēt visai dažādi mēri, kas saistāms gan ar izmaiņām vietējos likumos un politikā, gan kultūras un reliģijas īpatnībām. Līdz ar to vienmēr jāpārbauda ne tikai avotā vai literatūrā minētās mērvienības standartu konkrētajā laikā, bet arī ģeogrāfiskajā vietā. Piemēram, viduslaiku Eiropā kristīgā ētika tirdzniecībā pieprasīja "vienu cenu" par preci - par cik nopirki, par tik pārdod, - sedzot tikai ceļa izdevumus. Pārlieku lieli ienākumi 20, 50 vai pat 100% apmērā bija grēks un noziegšanās pret ticību. Peļņa drīkstēja būt tikai kā atalgojums par darbu, nepieciešamais dzīvošanai. Var rasties jautājums: ja tirgotāji pārdeva preci Lībekā par to pašu cenu, par kādu iepirka Novgorodā vai Pleskavā, tad kā var pastāvēt un attīstīties tirdzniecība? Atbilde rodama tieši šķietamajā haoss, kas valdīja mērvienību klāstā, kur it kā viens un tas pats mērs dažādas vietās nozīmē pavisam citu preces skaitu/svaru/tilpumu. Piemēram, viena šiftmārciņa Novgorodā bija 480 mārciņas, Rīgā vairs 400 mārciņas, bet Lībekā - tikai 320 mārciņas, t.i. par vienu summu tirgotājs nopirka šiftmārciņu vaska Novgorodā un par to pašu summu pārdeva vienu šiftmārciņu Lībekā, nopelnot 160 mārciņas, t.i. juridiski par cik nopirka, par tik pārdeva. Tas pats uz tirdzniecības virziena otru pusi: sāls lasts Rēvelē bija 15 maisi, bet Novgorodā lasts jau bija vairs 12 maisi (fiksējot atšķirības mērvienībās, vēsturnieki gūt netiešu informāciju, kādos virzienos virzījās eksports, un kādos - imports). Jautājums bija tik svarīgs, ka pat starpzemju tirdzniecības līgumos viens no svarīgākajiem punktiem bija vienošanās nesvērt ievesto preci (nefiksēt tās reālo svaru), bet tirgot tikai vietējās mērvienībās - mucās, siekos, podos, birkavos utt.
Skat. arī: paraugs, tirdzniecība viduslaikos
