Atšķirības starp "Manifests par valsts iekārtas pilnveidošanu" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Manifests par valsts iekārtas pilnveidošanu''' (''Манифест об усовершенствовании государственного порядка'') - 1905. gada 17. oktobrī publicēts likums, kurš pirmo reizi [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] noteica pavalstnieku tiesības un brīvības. Deklarēja personas neaizskaramību, vārda, apziņas, sapulču un apvienību brīvība u.c. cilvēktiesības. Tika paplašināts vēlētāju loks. Paredzēja, ka likumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas [[Krievijas impērijas Valsts dome|Valsts domē]].
+
'''Manifests par valsts iekārtas pilnveidošanu''' (''Манифест об усовершенствовании государственного порядка'') - 1905. gada 17. oktobrī publicēts likums, kurš pirmo reizi [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] noteica pavalstnieku tiesības un brīvības. Deklarēja personas neaizskaramību, vārda, apziņas, sapulču un apvienību brīvība u.c. cilvēktiesības. Tika paplašināts vēlētāju loks. Paredzēja, ka likumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas [[Krievijas impērijas Valsts dome|Valsts domē]]. Pēc manifesta izsludināšanas visā krievijā sākās masu nekārtības, un likuma darbība tika apturēta.
  
Pēc manifesta izsludināšanas visā krievijā sākās masu nekārtības, un likuma darbība tika apturēta.
+
Skat. arī: [[1905. gada revolūcija]]
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 195. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 195. lpp.
  
 
[[Kategorija:Krievijas impērijas likumi]]
 
[[Kategorija:Krievijas impērijas likumi]]

Pašreizējā versija, 2013. gada 17. maijs, plkst. 08.14

Manifests par valsts iekārtas pilnveidošanu (Манифест об усовершенствовании государственного порядка) - 1905. gada 17. oktobrī publicēts likums, kurš pirmo reizi Krievijas impērijā noteica pavalstnieku tiesības un brīvības. Deklarēja personas neaizskaramību, vārda, apziņas, sapulču un apvienību brīvība u.c. cilvēktiesības. Tika paplašināts vēlētāju loks. Paredzēja, ka likumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Valsts domē. Pēc manifesta izsludināšanas visā krievijā sākās masu nekārtības, un likuma darbība tika apturēta.

Skat. arī: 1905. gada revolūcija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 195. lpp.