Atšķirības starp "Dzimta" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dzimta''', '''ģints''' (an. ''family'', ''kin'', vāc. ''Geschlecht'', kr. ''род''; no lat. ''gens'', ''gentis'', no sengr. ''γένος, genos, γίγνομαι'' - "radinieki") - asinsradinieku līnija, kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci, t.i. pēctecība ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm. Līdz ar to izpratne, kas ir dzimta, var atšķirties laikā un sabiedrībā. [[Ģenealoģija]]s izpētes objekts. | + | '''Dzimta''', '''ģints''' (an. ''family'', ''kin'', vāc. ''Geschlecht'', kr. ''род''; no lat. ''gens'', ''gentis'', no sengr. ''γένος, genos, γίγνομαι'' - "radinieki") - asinsradinieku līnija, kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci, t.i. pēctecība ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm. Līdz ar to izpratne, kas ir dzimta, var atšķirties laikā un sabiedrībā. Radniecīgas dzimtas/līnijas dēvē par [[Fratrija|fratriju]] (piemēram, no diviem brāļiem sākās divas atsevišķas līnijas, kuras abas kopā veido fratriju). [[Ģenealoģija]]s izpētes objekts. |
| − | + | [[Senā Roma|Senajā Romā]] ar "gens" varēja apzīmēt gan šādu asinsradinieku līniju, gan plašāku radniecisku kopienu, piemēram, ''Gens Latinorum, Gens Campanorum'', t.i. "latīņu dzimta" un "kampaniešu dzimta" [[cilts]] nozīmē, t.i. ļaužu kopumu, kuru no citiem atšķir valoda un likums, un kas pieaug tikai dzimstības ceļā - kā [[Cicerons]] min (''pro Balbo'', 13. lpp.): "Gentes universae in civitatem receptae, ut Sabinorum, Volscorum, Hernicorum" (veselas dzimtas uzņemtas mūsu polisā: sabīņi, volski, herniki). | |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[klans]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 12. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
* [http://www.roots-saknes.lv/Research/Metriskas_gramatas.htm Klētnieks V. Dzimtu vēstures pētīšana. // Latvijas Vēstures instituta žurnāls 3. gads Nr.3 (11) 403-440 lpp. un Nr.4 (12) 581-614 lpp. Rīgā, 1939. - 2] | * [http://www.roots-saknes.lv/Research/Metriskas_gramatas.htm Klētnieks V. Dzimtu vēstures pētīšana. // Latvijas Vēstures instituta žurnāls 3. gads Nr.3 (11) 403-440 lpp. un Nr.4 (12) 581-614 lpp. Rīgā, 1939. - 2] | ||
---- | ---- | ||
| − | * [http://ancientrome.ru/dictio/article.htm?a=177252858 | + | * [http://ancientrome.ru/dictio/article.htm?a=177252858 Род // Словарь греческих и римских древностей.] |
[[Kategorija:Antropoloģija]] | [[Kategorija:Antropoloģija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. maijs, plkst. 10.13
Dzimta, ģints (an. family, kin, vāc. Geschlecht, kr. род; no lat. gens, gentis, no sengr. γένος, genos, γίγνομαι - "radinieki") - asinsradinieku līnija, kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci, t.i. pēctecība ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm. Līdz ar to izpratne, kas ir dzimta, var atšķirties laikā un sabiedrībā. Radniecīgas dzimtas/līnijas dēvē par fratriju (piemēram, no diviem brāļiem sākās divas atsevišķas līnijas, kuras abas kopā veido fratriju). Ģenealoģijas izpētes objekts.
Senajā Romā ar "gens" varēja apzīmēt gan šādu asinsradinieku līniju, gan plašāku radniecisku kopienu, piemēram, Gens Latinorum, Gens Campanorum, t.i. "latīņu dzimta" un "kampaniešu dzimta" cilts nozīmē, t.i. ļaužu kopumu, kuru no citiem atšķir valoda un likums, un kas pieaug tikai dzimstības ceļā - kā Cicerons min (pro Balbo, 13. lpp.): "Gentes universae in civitatem receptae, ut Sabinorum, Volscorum, Hernicorum" (veselas dzimtas uzņemtas mūsu polisā: sabīņi, volski, herniki).
Skat. arī: klans
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Klētnieks V. Dzimtu vēstures pētīšana. // Latvijas Vēstures instituta žurnāls 3. gads Nr.3 (11) 403-440 lpp. un Nr.4 (12) 581-614 lpp. Rīgā, 1939. - 1
- Klētnieks V. Dzimtu vēstures pētīšana. // Latvijas Vēstures instituta žurnāls 3. gads Nr.3 (11) 403-440 lpp. un Nr.4 (12) 581-614 lpp. Rīgā, 1939. - 2
