Atšķirības starp "Pone Jēkabs" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. jūnijs, plkst. 13.36
Jēkabs Pone (kr. Поне Яков Робертович, 1892.-1942.) - virsnieks.
Dzimis Slokā, Kurzemes guberņā. Absolbvējis Pētera I reālskolu Rīgā. 1910. gadā kā savvaļnieks iestājās 169. Novotrokskas kājnieku pulkā (169-й пехотный Ново-Трокский полк). 1911.-1914. gados mācījies Viļņas karaskolā, ko absolvējis 12.07.1914. kā podporučuks. Norīkots dienestā uz 114. Novotoržskas kājnieku pulku (114-й пех. Новоторжский полк). Pirmajā pasaules karā no paša sākuma, ievainots un kontuzēts. No 1915. gada decembra - rotas komandieris. No 1916. gada janvāra - poručiks, no jūnija - štabs-kapitans, no 1917. gada septembra - kapitans. No 08.02.1917. 8. Valmieras strēlnieku pulka bataljona komandieris. No 11.12.1917. pulka komandieris. 22.02.1918. demobilizējies, devies uz Sibīriju. 1918. gada maijā iestājās Tālo Austrumu Mandžūrijas virsnieku organizācijā (Манчжурская Дальневосточная офицерская организация), kas vēlāk tika pārveidota par Sibīrijas armijas 1. jēgeru pulku (1-й егерский полк Сибирской армии). No 16.12.1918. - Latvijas nacionālās armijas Imanatas pulka rotas komandieris, no aprīļa - pulka komandieris.
Dobeles kājnieku pulka (Daugavpils, 1920-1927.) komandieris. Pulkvedis-leitnants (1922.). Viļakas garnizona priekšnieks (1938.). Latvijas skautu organizācijas vadītājs (1939.-1940.). Dzīvoja Rīgā, Garā iela 13-1. Miris izsūtījumā 1942. gada 9. augustā Kirovas nometnē.
Apbalvojumi:
- Viestura ordenis, III šķira (11.05.1940.)
Literatūra par šo tēmu
- Pone Jēkabs // Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. - Raven Printing: Grandheivena, 1975. 389. lpp.
- Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. - Latvijas Valsts arhīvs/Nordik: Rīga, 2007. 533. lpp.