Atšķirības starp "Līvens Anatols" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
[[firsts]] '''Anatols Leonīds fon Līvens''' (vc. ''Anatol Leonid von Lieven'', kr. ''Ливен Анатолий Леонид Павлович''; 1873.-1937.) - Krievijas impērijas armijas un Latvijas zemessardzes virsnieks, Mežotnes, Svitenes, Codes un vairāku muižu Lietuvā dzimtkungs. | [[firsts]] '''Anatols Leonīds fon Līvens''' (vc. ''Anatol Leonid von Lieven'', kr. ''Ливен Анатолий Леонид Павлович''; 1873.-1937.) - Krievijas impērijas armijas un Latvijas zemessardzes virsnieks, Mežotnes, Svitenes, Codes un vairāku muižu Lietuvā dzimtkungs. | ||
| − | Dzimis 1873. gada 2.(16.) novembrī Pēterburgā. Pēc ģimnāzijas | + | Dzimis 1873. gada 2.(16.) novembrī Pēterburgā, galma kambarkunga un galma virsceremonijmeistara un Vidzemes zemes maršala Paula (1821.-1887.) un grāfienes Natālijas, dzim. fon der Pālena (''von der Pahlen''), Līvenu ģimenē. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē. Brīvi pārvaldīja krievu, vācu, franču, angļu un latviešu valodu, ka arī latīņu un sengrieķu valodas. Kā eksterns kārtojis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā (''Николаевское кавалерийское училище'') un 07.09.1896. ieguvis [[Kornets|korneta]] pakāpi. 04.09.1896. ieskaitīts Viņas Majestātes Marijas Fjodorovnas Kavalērijas gvardes pulkā (''Кавалергардский Ее Величества Государыни Императрицы Марии Федоровны полк''), kur dienēja līdz 1908. gadam. 1897. gada 29. jūnijā Sanktpēterburgā salaulājās ar kņazieni Serafimu Saltikovu (''Серафимa Салтыковa''; 26.02.1875.- 09.05.1898.). Laulībā piedzima meita, arī Serafīma (21.04.1898.-22.12.1967.), bet sieva mira no dzemdību komplikācijām. 1902. gada 9. martā Mītavā (mūsd. Jelgava) salaulājās ar baronesi Elizabeti fon Firksu (''Elisabeth Bss von Fircks; 17.02.1873.-04.03.1941.). Laulībā piedzima 3 bērni: Dina Antuanete (1903.-1982.), Pauls Hermanis (1905.-1965.), Karls Johans (1911.-1996.). 1908. gadā demobilizējās un apmetās uz dzīvi savā dzimtmuižā Mežotnē. Kurzemes guberņas Zemes pagastu lietu komisijas vadības loceklis (''Geschäftsführendes Mitglied der Kurländischen Gouvernements Komission in Sachen der Landgemeinden''). |
| − | Piedalījās 1. Pasaules karā kā kornets, vada komandieris. Par Viļņas apkaimes kaujām paaugstināts pakāpē par [[Poručiks|poručiku]] (19.09.1915.). [[štabsrotmistrs]] (09.1916.). [[rotmistrs]] (09.1917.). 1918. gada ziemā [[Lielinieki|lielinieku]] arestēts, bet pēc [[Brestas miers|Brestas miera]] (saskaņā ar kuru [[Baltijas guberņas]] tika nodots Vācijai) noslēgšanas, kā Kurzemes guberņā dzimušais tika atbrīvots un devās uz Baltiju. 1919. gada janvārī Līvens no grupas bijušo Krievijas impērijas armijas virsnieku izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (kr. ''Либавский добровольческий стрелковый отряд'') jeb [[Līvena nodaļa|Līvena nodaļu]], kas piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]]. Pēc [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] fon Līvenam tika piedāvāts vadīt jauno valdību, taču viņš atsacījās, jo piekritīšot tam tikai tajā gadījumā, ja šo valdību atbalstīs [[Dienvidlatvijas brigāde]]s komandieris pulkvedis Jānis Balodis. | + | Piedalījās 1. Pasaules karā kā kornets, vada komandieris. Par Viļņas apkaimes kaujām paaugstināts pakāpē par [[Poručiks|poručiku]] (19.09.1915.). [[štabsrotmistrs]] (09.1916.). [[rotmistrs]] (09.1917.). 1918. gada ziemā [[Lielinieki|lielinieku]] arestēts, bet pēc [[Brestas miers|Brestas miera]] (saskaņā ar kuru [[Baltijas guberņas]] tika nodots Vācijai) noslēgšanas, kā Kurzemes guberņā dzimušais tika atbrīvots un devās uz Baltiju. 1919. gada janvārī Līvens no grupas bijušo Krievijas impērijas armijas virsnieku izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (kr. ''Либавский добровольческий стрелковый отряд'') jeb [[Līvena nodaļa|Līvena nodaļu]], kas piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]]. Pēc [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] fon Līvenam tika piedāvāts vadīt jauno valdību, taču viņš atsacījās, jo piekritīšot tam tikai tajā gadījumā, ja šo valdību atbalstīs [[Dienvidlatvijas brigāde]]s komandieris pulkvedis Jānis Balodis. Anatolijam Līvenam bija arī plaši sakari Lielbritānijas augstākajās aprindās, viņa vectēva brālis bija ilggadējs Krievijas sūtnis Anglijā, bet viņa māsa bija Londonas lordmēra sera Kinastona Stada (''Studd'') sieva. Līdz ar to, kā ievērojamāko Baltijas iedzīvotāju pārstāvi, viņu ar lielu respektu uzklausīja ne tikvien vācieši, bet arī sabiedroto misiju pārstāvji. |
| − | 24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie Ropažiem, nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. Izmantojot savu autoritāti, aizliedza savai vienībai piedalīties [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret Igaunijas armiju, un vienība izstājās no landesvēra. [[Pulkvedis]] (06.06.1919.). 08.1919. Līvens bija diplomātiskajā misijā Londonā un Parīzē, risinot sarunas par [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s apgādi. 1920. gada janvārī A.Līvens atgriezās Latvijā, kļuva par Latvijas Republikas pilsoni. Visus tā īpašumus Latvijas valsts konfiscēja, atstājot vien Mežotnes muižu un 50 ha neatsavināmās zemes. Pavadījis vairākus gadus Francijā, 1924. gadā atgriezās Latvijā, kur pievērsās rakstniecībai un izdevējdarbībai, piedalījās krievu emigrantu organizācijas "Krievu Taisnības brālība" (''Братство Русской Правды'') darbībā, kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījies krievu monarhistu kongresā Reihenhallē Vācijā. Vēlāk kļuvis par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadījis kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros. | + | 24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie Ropažiem, nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. Izmantojot savu autoritāti, aizliedza savai vienībai piedalīties [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret Igaunijas armiju, un vienība izstājās no landesvēra. [[Pulkvedis]] (06.06.1919.). 08.1919. Līvens bija diplomātiskajā misijā Londonā un Parīzē, risinot sarunas par [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s apgādi. 1920. gada janvārī A.Līvens atgriezās Latvijā, kļuva par Latvijas Republikas pilsoni. Visus tā īpašumus Latvijas valsts konfiscēja (Pirms pirmā pasaules kara viņam piederēja Mežotnes, Mazmežotnes, Codes, Svītenes, Krimuldas un vēl citas muižas, kā arī dzīvojamās ēkas Jelgavā, Bauskā un Pēterburgā), atstājot vien Mežotnes muižu un 50 ha neatsavināmās zemes. Pavadījis vairākus gadus Francijā, 1924. gadā atgriezās Latvijā, kur pievērsās rakstniecībai un izdevējdarbībai, piedalījās krievu emigrantu organizācijas "Krievu Taisnības brālība" (''Братство Русской Правды'') darbībā, kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījies krievu monarhistu kongresā Reihenhallē Vācijā. Vēlāk kļuvis par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadījis kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 19. jūlijs, plkst. 08.55
firsts Anatols Leonīds fon Līvens (vc. Anatol Leonid von Lieven, kr. Ливен Анатолий Леонид Павлович; 1873.-1937.) - Krievijas impērijas armijas un Latvijas zemessardzes virsnieks, Mežotnes, Svitenes, Codes un vairāku muižu Lietuvā dzimtkungs.
Dzimis 1873. gada 2.(16.) novembrī Pēterburgā, galma kambarkunga un galma virsceremonijmeistara un Vidzemes zemes maršala Paula (1821.-1887.) un grāfienes Natālijas, dzim. fon der Pālena (von der Pahlen), Līvenu ģimenē. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē. Brīvi pārvaldīja krievu, vācu, franču, angļu un latviešu valodu, ka arī latīņu un sengrieķu valodas. Kā eksterns kārtojis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā (Николаевское кавалерийское училище) un 07.09.1896. ieguvis korneta pakāpi. 04.09.1896. ieskaitīts Viņas Majestātes Marijas Fjodorovnas Kavalērijas gvardes pulkā (Кавалергардский Ее Величества Государыни Императрицы Марии Федоровны полк), kur dienēja līdz 1908. gadam. 1897. gada 29. jūnijā Sanktpēterburgā salaulājās ar kņazieni Serafimu Saltikovu (Серафимa Салтыковa; 26.02.1875.- 09.05.1898.). Laulībā piedzima meita, arī Serafīma (21.04.1898.-22.12.1967.), bet sieva mira no dzemdību komplikācijām. 1902. gada 9. martā Mītavā (mūsd. Jelgava) salaulājās ar baronesi Elizabeti fon Firksu (Elisabeth Bss von Fircks; 17.02.1873.-04.03.1941.). Laulībā piedzima 3 bērni: Dina Antuanete (1903.-1982.), Pauls Hermanis (1905.-1965.), Karls Johans (1911.-1996.). 1908. gadā demobilizējās un apmetās uz dzīvi savā dzimtmuižā Mežotnē. Kurzemes guberņas Zemes pagastu lietu komisijas vadības loceklis (Geschäftsführendes Mitglied der Kurländischen Gouvernements Komission in Sachen der Landgemeinden).
Piedalījās 1. Pasaules karā kā kornets, vada komandieris. Par Viļņas apkaimes kaujām paaugstināts pakāpē par poručiku (19.09.1915.). štabsrotmistrs (09.1916.). rotmistrs (09.1917.). 1918. gada ziemā lielinieku arestēts, bet pēc Brestas miera (saskaņā ar kuru Baltijas guberņas tika nodots Vācijai) noslēgšanas, kā Kurzemes guberņā dzimušais tika atbrīvots un devās uz Baltiju. 1919. gada janvārī Līvens no grupas bijušo Krievijas impērijas armijas virsnieku izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (kr. Либавский добровольческий стрелковый отряд) jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās Latvijas Neatkarības karā. Pēc 16. aprīļa puča fon Līvenam tika piedāvāts vadīt jauno valdību, taču viņš atsacījās, jo piekritīšot tam tikai tajā gadījumā, ja šo valdību atbalstīs Dienvidlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jānis Balodis. Anatolijam Līvenam bija arī plaši sakari Lielbritānijas augstākajās aprindās, viņa vectēva brālis bija ilggadējs Krievijas sūtnis Anglijā, bet viņa māsa bija Londonas lordmēra sera Kinastona Stada (Studd) sieva. Līdz ar to, kā ievērojamāko Baltijas iedzīvotāju pārstāvi, viņu ar lielu respektu uzklausīja ne tikvien vācieši, bet arī sabiedroto misiju pārstāvji.
24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie Ropažiem, nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. Izmantojot savu autoritāti, aizliedza savai vienībai piedalīties Cēsu kaujās pret Igaunijas armiju, un vienība izstājās no landesvēra. Pulkvedis (06.06.1919.). 08.1919. Līvens bija diplomātiskajā misijā Londonā un Parīzē, risinot sarunas par Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas apgādi. 1920. gada janvārī A.Līvens atgriezās Latvijā, kļuva par Latvijas Republikas pilsoni. Visus tā īpašumus Latvijas valsts konfiscēja (Pirms pirmā pasaules kara viņam piederēja Mežotnes, Mazmežotnes, Codes, Svītenes, Krimuldas un vēl citas muižas, kā arī dzīvojamās ēkas Jelgavā, Bauskā un Pēterburgā), atstājot vien Mežotnes muižu un 50 ha neatsavināmās zemes. Pavadījis vairākus gadus Francijā, 1924. gadā atgriezās Latvijā, kur pievērsās rakstniecībai un izdevējdarbībai, piedalījās krievu emigrantu organizācijas "Krievu Taisnības brālība" (Братство Русской Правды) darbībā, kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījies krievu monarhistu kongresā Reihenhallē Vācijā. Vēlāk kļuvis par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadījis kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros.
Apbalvojumi:
- Sv. Staņislava ordenis III šķira ar šķēpiem un lentu
- Sv. Annas ordenis IV šķira, ar uzrakstu "Par drošsirdību"
- Sv. Jura ordenis IV šķira (25.03.1916.)
- Viktorijas krusts
Literatūra par šo tēmu
- Beināre Astrīda. Asinsbalss. Firsts Anatols Līvens. - Jaunā Daugava: Rīga, 2010. - 152 lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 371.-372. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Рутыч[-Рутченко] Н.Н. Белый фронт генерала Юденича: Биографии чинов Северо-Западной армии. - Москва, 2002
