Atšķirības starp "Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs" versijām
m |
m (→) |
||
| 52. rindiņa: | 52. rindiņa: | ||
Attēls:Kurland_Fanrich_1672-1675.jpg|hercoga kājnieku pulka karognesējs (1672.-1675.). | Attēls:Kurland_Fanrich_1672-1675.jpg|hercoga kājnieku pulka karognesējs (1672.-1675.). | ||
Attēls:Kurland_Musketier_1672-1675.jpg|hercoga musketieris | Attēls:Kurland_Musketier_1672-1675.jpg|hercoga musketieris | ||
| + | Attēls:Kurland_Regiment_1686.jpg| | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. jūlijs, plkst. 10.31
| 200px | |
| valda | 10.01.1682.-22.01.1698. |
| pirmā laulība | Sofija Amālija, Nasavas-Zīgenes princese |
| bērni |
|
| otrā laulība | Elizabete Sofija no Brandenburgas |
| bērni |
|
| dzimta | Ketleru dinastija |
| tēvs | Jēkabs |
| māte | Luīze Šarlote |
| dzimis | 06.07.1650. Mītavā |
| miris | 22.01.1698. |
Fridrihs II Kazimirs fon Ketlers (Friedrich II Casimir von Kettler, 1650.-1698.) - Jēkaba dēls, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim). 1675. gada 5. oktobrī apprecējās ar Nasavas grāfa Heinriha (Graf Heinrich von Nassau-Siegen, 1611.-1652.) meitu Sofiju Amāliju (Sophie Amalie, Prinzessin von Nassau-Siegen, 10.01.1650.-25.12.1688.). 1691. gadā apprecējās otru reizi ar princesi Elizabeti Sofiju Hoencollernu (Prinzessin Elisabeth Sophie, 05.04.1674.-22.11.1748.), lielkūrfirsta Fridriha Vilhelma (der Großen Kurfürst Friedrich Wilhelm I von Brandenburg) meitu. Saņēma mantojumā nabadzīgu un izpostītu valsti, taču pielika lielas pūles un saprātīgu politiku, lai savā domēnī atjaunotu saimniecību un to modernizētu, panākot strauju hercogistes uzplaukumu. Lielākā daļa viņa tēvam piedēvēto sasniegumu patiesībā attiecas uz Fridriha Kazimira laiku. Atbilstoši savam laikam un kārtai, mīlēja greznu dzīvi, līdz ar to uzplauka māksla, mūzika un arhitektūra (piemēram, ievērojama Mītavas pilsētas un pils paplašināšana u.c.). Tika rīkotas neskaitāmas svinības un balles. Fridriha Kazimira operas trupa pieradināja plašākas aprindas pie vairākbalsu kora dziesmām. Opera pārveidoja arī deju, ko līdz tam pavadīja vienīgi ar dziesmām, sāka pāriet uz deju instrumentālās mūzikas pavadībā. Galms pilnībā tika pārcelts uz Mītavu. Fridriha Kazimira valdīšanas laikā palielinājās Krievijas impērijas politiskais spiediens šajā reģionā.
| Priekštecis: Jēkabs |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1682.-1698. |
Pēctecis: Fridrihs III Vilhelms |
hercoga Holandes grenadieru pulka karogs (1673.).
hercoga Holandes grenadieru pulka karogs (1673.).
hercoga kājnieku pulka karognesējs (1672.-1675.).
hercoga musketieris
Literatūra par šo tēmu
- Anmerkung der Solenitäten, so bey der Vermählung seines gnädigsten Fürsten Herzogs Friedrich Casimir Durchl. beobachtet worden. 1691. - Johana Kazimira Branta (Johann Casimir Brandt) izveidots Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira laulību ceremonijas apraksts - Dokuments atrodas LVVA, 5759. f., 2. apr., 524. lieta.
- Jakovļeva Mārīte. Kurzemes un Zemgales hercogistes vēstures mazpētītās problēmas: Kurzemes hercogu Jēkaba un Frīdriha Kazimira tēlojums historiogrāfijā. // Ventspils muzeja raksti. Nr.1., Ventspils muzejs: Rīga, 2001. 74.-82. lpp. ISBN 9984-643-32-8
- Louda, Jirí and Michael MacLagan. Lines of Succession: Heraldry of the Royal Families of Europe, 2nd edition. - Little, Brown and Company: London, 1999, table 93.
- European Royal History Journal: issue XLV, pages 33-37
