Atšķirības starp "Šverini" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Schwerin_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Schwerin_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] '''fon Šverini''' (vc. ''von Schwerin'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta, kuras saknes meklējamas Pomerānijā, Šverīnas grāfistē, kur tā pirmoreiz pieminēta 1178. gadā (Kurzemes Šverini nāk no Spantekovu (''Spantekow'') 3. līnijas). Pirmais Šverins Kurzemē bija Jakobs (Jēkabs) I Šverins, Prūsijas hercoga padomnieks, kurš 1574. gada 10. februārī no Fridriha fon Kanica (''Friedrich von Kanitz'') nopirka Alšvangu un 1576. gadā kļuva par pirmo [[Kurzemes bruņniecība]]s vadītāju (''Ritterschaftshauptmann''). | + | [[Barons|baroni]] '''fon Šverini''' (vc. ''von Schwerin'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta, kuras saknes meklējamas Pomerānijā, Šverīnas grāfistē, kur tā pirmoreiz pieminēta 1178. gadā (Kurzemes Šverini nāk no Spantekovu (''Spantekow'') 3. līnijas). Pirmais Šverins Kurzemē bija Jakobs (Jēkabs) I Šverins, Prūsijas hercoga padomnieks, kurš 1574. gada 10. februārī no Fridriha fon Kanica (''Friedrich von Kanitz'') nopirka Alšvangu (pirkumu apstiprināja hercogs Gothards 1574. gada 10. februārī; Alšvanga palika Šverinu īpašumā līdz 1738. gadam, kad tāo pārdeva Ernestam Johanam fon Bīronam) un 1576. gadā kļuva par pirmo [[Kurzemes bruņniecība]]s vadītāju (''Ritterschaftshauptmann''). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. augusts, plkst. 09.55
baroni fon Šverini (vc. von Schwerin) - sena Livonijas muižnieku dzimta, kuras saknes meklējamas Pomerānijā, Šverīnas grāfistē, kur tā pirmoreiz pieminēta 1178. gadā (Kurzemes Šverini nāk no Spantekovu (Spantekow) 3. līnijas). Pirmais Šverins Kurzemē bija Jakobs (Jēkabs) I Šverins, Prūsijas hercoga padomnieks, kurš 1574. gada 10. februārī no Fridriha fon Kanica (Friedrich von Kanitz) nopirka Alšvangu (pirkumu apstiprināja hercogs Gothards 1574. gada 10. februārī; Alšvanga palika Šverinu īpašumā līdz 1738. gadam, kad tāo pārdeva Ernestam Johanam fon Bīronam) un 1576. gadā kļuva par pirmo Kurzemes bruņniecības vadītāju (Ritterschaftshauptmann).
