Atšķirības starp "Siversi" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. augusts, plkst. 10.04

dzimtas ģerbonis

baroni fon Sīversi no Eisas (vc. von von Sivers a.d.H. Euse) - Krievijas impērijas Baltijas provinču muižnieku dzimta no Eisas muižas (Õisu mõisa mūsd. Igaunijā). Nav zināma nekāda radniecība ar Vidzemē un Kurzemē sastopamajām fon Ziversu un fon Zīversu dzimtām. Sākotnēji dzimtas īpašumi koncentrējās Igaunijā un Ziemeļvidzemē, Igaunijas bruņniecībā pirmais tika uzņemts Krievijas impērijas jūras lietu departamenta vadītājs, admirālis Peters fon Siverss (1674-1740), kurš jau 1716. gadā bija saņēmis imperatora Pētera I barona diplomu. Viņa atraitne Sofija Elizabete fon Nummersa (Nummers) 1744. gadā ieguva dzimts īpašumā no vīra mantotās Eisu, Heimtāles (Heimtali, Heimthal) un Mornes (Morna, Morne) muižas netālu no Vīlandes, kas palika dzimtas īpašumā līdz pat 20. gadsimta agrārajai reformai, kad tos nacionalizēja, bet paši dzimta Vidzemē un Igaunijā bija pazīstami kā atzīstami politiskie un kultūras darbinieki, teicami lauksaimnieki un militārie speciālisti. XVIII gadsimtā vairāki fon Siversu dzimtas pēcnācēji pārcēlās uz Vidzemes latviešu daļu (pazīstamākais bija Karla Gerharda brālis, Vidzemes muižniecības maršals, landrāts, agrārās reformas sekmētājs un vēlākais Kurzemes civilgubernators Fridrihs Vilhelms (1748.-1823.) no Rencēniem, kuru muižu landrāts ieguva 1761. gadā, īpašumu atpērkot no galma maršala grāfa Karla fon Zīversa, taču nākamajā paaudzē Rencēnu nams beidza pastāvēt).

Skat. arī: fon Ziversi, fon Zīversi

Literatūra par šo tēmu

• Baltiņš, Jānis. Grāfu fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā. // Cēsu un Vidzemes novada vēsture. III. Rakstu krājums. - Cēsu pašvaldības aģentūra, Vidzemes vēstures un tūrisma centrs: Cēsis, 2005.

Resursi internetā par šo tēmu